Active lifestyleamusement2apartment2Architecturearrow-downPage 1Group 3arrow22arrow2arrow2bike2blocks2bus2cafecalendar2check2close2close2collapse2CollapseCommon facilitiesGroup 2CloseGood SVG BlackOK SVG BlackPoor SVG BlackVery good SVG BlackVery poor SVG Blackamusement2Culture EntertainmentShapedocument2document_blankdoublearrowarrow2arrow2arrow22Eat Drinkemail2expand2external_link2Family friendlyfavourite2filter2Getting thereGreen solutionsgrocery_store2grocerystoreShapeHealthcareholiday_cottage2Shapehospital2house2pin_distanceicon-unit-v2like2list2Local servicesbonava logotype primarybonava logotype secondarybonava logotype_symbolMap-pinminus2minus2mobile2parkNature activitiesnature_trails2Neighbourhood storyclose - kopiaparking2pdf2plot2plus2Group 2external_link2preschool2restaurant2row_house2schools2Schoolssearch2semi_detached2settings2Shoppinglocal_services2Social lifestyleSpecial featuregymtapGroup 2tube2user2

RĪGAS ZAĻĀ SIRDS LAIKU LAIKOS

Dārzciema teritorija jau vairāk nekā gadsimtu ir bijusi viena no iecienītākajām un arī klusākajām Rīgas vietām, kurā dzīvojuši tie rīdzinieki, kas vēlas lielpilsētas tuvumu apvienot ar savas mājas mieru.

Sākotnēji Dārzciemu ieskāvuši plaši lauki, kuros vietējie zemnieki nodarbojās ar lopkopību, savukārt vēstures grāmatās tagadējā Dārzciema apkārtne apzīmēta kā „zosu ganības”. Dārzciema vizītkarte jau kopš pirmsākumiem ir iekoptie dārzi un Rīgas „zaļā teritorija”, kas vēl pirms neilga laika konkurējusi pat ar Mežparku. Savu „zaļās teritorijas” labo slavu Dārzciems saglabājis līdz šai dienai. Rīgas pilsētas apbūves projekta autors, arhitekts Arnolds Lamze 1923. Gadā, izstrādājot Rīgas ģenerālplānu, Dārzciema rajonu paredzēja vienīgi plašai mazstāvu apbūvei jeb, kā bija ierakstīts ģenerālplānā, „dārzu pilsētas klajo apbūves veidu”, kas dienvidos un austrumos stiepās līdz Dolei, Baltezeram un Ropažiem. Tieši arhitekta Arnolda Lamzes projektā mazstāvu ēku teritorija pirmo reizi ieguvusi Dārzciema nosaukumu, bet Rīgas pilsētas robežās Dārzciems ticis iekļauts 1924. gadā.

Dārzciema teritorijas robežas nosaka divas maģistrālās galvenās ielas – Augusta Deglava un Dārzciema iela. Rakstnieka Augusta Deglava vārdā nosauktā iela savulaik tikusi dēvēta par Rumpuižas iela, tā tikusi izveidota vēl 1885. gadā, savienojot tolaik Rīgas robežās neietilpstošo „zaļo terotiroju” ar Rīgas pilsētas vēsturisko centru. Savukārt Dārzciema iela jau tās tapšanas laikā pagājušā gadsimta vidū ir bijusi svarīga pilsētas artērija. Šobrīd, būvējot topošo Austrumu maģistrāli, Dārzciema iela ir nozīmīga pilsētas satiksmes sastāvdaļa.

Fakti par Dārzciemu:

Dārzciems atrodas vienā no sausākajām Rīgas daļām Daugavas labajā krastā, kuras galvenais raksturlielums vienmēr bijusi mazstāvu privātā apbūve un lielas „zaļās teritorijas”.

Pēc Otrā pasaules kara Dārzciemā tika īstenota plaša vienģimeņu standartmāju celtniecība. Izplatītākais to veids Dārzciemā bijušas t.s. „tintes pudelītes” – kvadrātiska vienstāva ēka ar regulāru četrslīpju jumtu un skursteni centrā.

Dārzciema apbūves pirmsākumos šajā vietā atradušās arī nozīmīgas vēsturiskas celtnes – Lāču, Zēmunda un Jāņa muižas, katrai no tām ir bijusi nozīmīga vieta Dārzciema apkārtnē, tās bieži kalpojušas arī kā apkārtnes galvenie orientieri.

Padomju gados Dārzciema rajonā attīstīta arī mazdārziņu teritorija, kurā līdz šai dienai saglabājušās atsevišķas dārza mājiņas un plaša apzaļumotā teritorija.

Dabas un apstādījumu teritorijas Dārzciemā aizņem 14 ha lielu platību.