Active lifestyleamusement2apartment2Architecturearrow-downPage 1Group 3arrow22arrow2arrow2attachbike2blocks2bonavapinbonavapin-in-availablebus2cafecalendar2check2close2collapse2CollapseCommon facilitiesGroup 2CloseGood SVG BlackOK SVG BlackPoor SVG BlackVery good SVG BlackVery poor SVG Blackamusement2Culture EntertainmentShapedocument2document_blankdoublearrowarrow2arrow2arrow22Eat Drinkemail2expand2external_link2Family friendlyfavourite2filter2Getting thereGreen solutionsgrocery_store2grocerystoreShapeHealthcareheart_activeHeart filled SVG Blackheart_inactiveholiday_cottage2Shapehospital2house2mypagespin_distanceicon-unit-v2like2list2Local servicesbonava logotype primarybonava logotype secondarybonava logotype_symbolMaintenance SVG BlackMap-pinminus2minus2mobile2parkNature activitiesnature_trails2Neighbourhood storyclose - kopiaparking2pdf2plot2plus2Group 2external_link2preschool2restaurant2row_house2schools2Schoolssearch2semi_detached2settings2Shoppinglocal_services2Social lifestyleSpecial featuregymtapTools SVG BlackGroup 2tube2user2

Eksperts: nekustamo īpašumu tirgū aktuāli kompakti mājokļi un co-living iespējas

Eksperts: nekustamo īpašumu tirgū aktuāli kompakti mājokļi un co-living iespējas

Pašlaik nekustamo īpašumu tirgus Latvijā ir samērā aktīvs, vērojama veselīga izaugsme 10% līdz 15% apmērā, vēsta Swedbank. Dzīvokļu segmentā arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku jaunajiem projektiem jeb tādiem, kas ekspluatācijā nodoti 2017. vai 2018. gadā (pieaugums par trīs procentpunktiem). Starp jaunu mājokļu pircējiem ir jaunie speciālisti, kas ir sava pirmā mājokļa meklējumos, ģimenes, kas plāno pieaugumu, un tām ir radusies vajadzība pēc plašākas dzīves telpas. Vēl citi izskata iespējas iegādāties dzīvokli vecākiem vai kā investīciju, kas nestu peļņu nākotnē. Kādas ir spilgtākās mājokļu iegādes tendences, iezīmē Latvijas lielākā nekustamo īpašumu attīstītāja mājokļu segmentā Bonava Latvija pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Pieprasīti ir ekonomiskās klases dzīvokļi jaunajos projektos 

Šobrīd sasniegts vēsturiski lielākais pirkumu īpatsvars jaunajos daudzdzīvokļu projektos – 30%, liecina Swedbank publiskotā informācija. Vienlaikus Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka dzīvojamā fonda atjaunošanās norit lēni – tikai 11−14% mājokļu ir uzcelti pēc neatkarības atjaunošanas. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos ir un arī turpinās būt samērā augsts. “Redzam, ka lielākā aktivitāte vērojama tieši ekonomiskās klases segmentā. Šie dzīvokļi tiek izpirkti ļoti ātri, vairumam projektu esot būvniecības stadijā. Patlaban būvniecības stadijā mums ir 705 dzīvokļi 7 projektos dažādos Rīgas pieprasītākajos rajonos – Teikā, Purvciemā, Ganību dambja un Krasta ielas rajonos, kā arī Dreiliņos,“ saka Bonava Latvija pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Izvērtē mājokļa ilgtspēju

Pirmskrīzes laiks, kad cilvēki neapdomīgi un pārsteidzīgi izdarīja dažādus pirkumus un uzņēmās nepārdomātas kredītsaistības, ir pagātnē. Lai arī joprojām viens no noteicošajiem faktoriem dzīvokļa iegādē ir tā cena, tagad pircēji līdztekus rūpīgi izvērtē, kādas būs izmaksas ilgākā laika periodā par mājokli kopumā – gan ikmēneša kredītmaksa, gan komunālie maksājumi. “Šobrīd ekonomiskā segmenta mājokļi jaunajās mājās sekmīgi konkurē ar veco dzīvojamo fondu – cenu starpība ir, bet tā nav ļoti liela. Turklāt, pērkot dzīvokli sērijveida projektā, cilvēkam jārēķinās ar iespējamiem papildu izdevumiem, piemēram, par remontu, un arī komunālie maksājumi vecajās mājās ir augstāki, “ saka Kaspars Ekša. Kompakti dzīvokļi jaunajos projektos ir krietni energoefektīvāki. “Bonava jaunajā projektā maksa par apkuri ir vidēji 0,45 eiro par kvadrātmetru, kas 47 m2 dzīvoklim veido 54 eiro lielu apkures rēķinu. Tas ir par 40% mazāk nekā padomju laikā būvētā mājā, “ turpina Ekša.

Funkcionalitāte, funkcionalitāte un vēlreiz funkcionalitāte

Šobrīd modē ir gudri izmantota dzīvojamā telpa. Platības aizvien vēl ir nepieciešamas, īpaši ģimenēm ar bērniem, taču cilvēki arvien rūpīgāk izvērtē liela dzīvokļa nepieciešamību un izvēlas funkcionāli plānotu dzīvokli ar efektīvu telpu izkārtojumu. Piemēram, tendence ir iegādāties mazāku, bet trīsistabu dzīvokli, nevis lielāku divistabu dzīvokli. Jāņem vērā, ka cilvēku skaitam mājsaimniecībā ir tendence samazināties. “Iegādājoties īpašumu, cilvēki nopietni vērtē, kādas būs tā ekspluatācijas izmaksas, un nevēlas pārmaksāt par kvadrātmetriem, ko tie neizmanto, piemēram, par gariem koridoriem. Tiek izskatīts arī mājokļa plānojums – lai nav pārāk šauras sienas vai daudz logu visās plaknēs, kas būtiski sarežģī mēbeļu izvietojumu,“ stāsta Kaspars Ekša. Pērkot dzīvokli, īpašu uzmanību pircēji velta arī papildu funkcionālajām iespējām – vai ir pieejamas atsevišķas telpas mantu glabāšanai un vai dzīvoklim ir balkons.

No Pierīgas atpakaļ uz centru

Pēdējo gadu tendence, iedzīvotājiem izvēloties pārcelties no centra uz Pierīgu, nākotnē varētu mazināties. Raugoties uz dzīvesvietas izvēles tendencēm Skandināvijā, var novērot, ka tur cilvēki atkal pamazām izvēlas dzīvot pilsētas centrā. Pirms 30 gadiem, arī Zviedrijā un Dānijā strauji attīstoties piepilsētām, cilvēki pārbrauca dzīvot tālāk no pilsētas centra kņadas. Taču laika un naudas resursu zudumi, ko radīja sastrēgumi ceļā no darba uz mājām, šos procesus ir mainījuši.

Radot atbilstošu vidi pilsētniekiem, arī pie mums tendence dzīvot pilsētā atkal varētu kļūt aktuāla. Atbilstoša vide nozīmē gan ērtus publiskā transporta savienojumus, kas sekmētu privātā transporta intensitātes samazinājumu pilsētā, gan pieejamākas zaļās zonas, kā arī mūsdienīgu dzīvojamā fonda attīstību. “Citviet Eiropā cilvēki ar gadiem ir mainījuši priekšstatu par mājokli kā mūža pirkumu. Dzīve ir neprognozējama – var pienākt brīdis, kad nepieciešams lielāks dzīvoklis vai gluži otrādi – bērni ir izauguši, pārcēlušies dzīvot atsevišķi un liela māja vairs nav nedz ērta un nedz ekonomiski izdevīga. Šī brīža aktualitāte – iespējami viegli un racionāli pieņemt lēmumus attiecībā uz mājokli un, ja apstākļi mainās, esošo pārdot un izraudzīties citu, piemērotāku dzīvesvietu,” saka Kaspars Ekša.

Co - living priekšrocību izmantošana pilsētā  

Kopstrādes jeb co-working trends Rīgā veiksmīgi darbojas jau pāris gadus. Tagad kārta arī co-living tendences attīstībai Rīgas pilsētvidē, kas nozīmē kopizmantošanas ārtelpu un iekštelpu veidošanu jauno mājokļu projektos. “Līdzīgi kā Skandināvijā, arī pie mums Latvijā iedzīvotāju atsaucību arvien vairāk gūst apzaļumotu atpūtas un grila zonu izveide daudzdzīvokļu māju pagalmos kopīgu aktivitāšu iespējām ar draugiem vai kaimiņiem. Vai atsevišķas koptelpas izveide, kuru ikviens mājas iedzīvotājs var izmantot, piemēram, bērnu ballīšu rīkošanai,” saka Kaspars Ekša. Zaļo zonu un veloceliņu attīstība Rīgā pamazām maina arī iedzīvotāju paradumus un pārstrukturē prasības pret dzīvojamo fondu. “Pietiekams autostāvvietu skaits joprojām ir viena no pamatprasībām, izvēloties jaunu mājvietu. Taču, pieaugot zaļā dzīvesveida popularitātei pilsētā, novērojam, ka iedzīvotāji  arvien biežāk sāk jautāt pēc elektromobiļu un elektrisko skūteru uzlādes vietām dzīvojamo māju pagalmos, kā arī velonovietnēm. Pēdējo divu gadu laikā, projektējot jaunās mājas, esam trīskāršojuši velonovietņu iespējas.“

Dzīvoklis kā investīcija

Investēšana nekustamajos īpašumos visos laikos bijis viens no populārākajiem investīciju veidiem pasaulē. Ja nekustamajam īpašumam ir laba atrašanās vieta, apkārt ērta infrastruktūra un vienlaikus pieejama cena, šis mājoklis var būt laba investīcija, kurš būs interesants īres tirgum. Iedzīvotājiem, kuriem ir brīvi finanšu līdzekļi, iegādājoties dzīvokli un to izīrējot, ienesīgums svārstās no 5 līdz 7%.

Kaspars Ekša stāsta: “Tā kā īres tirgū pieprasījums patlaban krietni pārsniedz piedāvājumu, dzīvoklis, kas pirkts izīrēšanai, var kalpot kā gudra investīcija. Piemēram, par Bonava projektu Krasta Kvartāls interesi šobrīd izrāda vairāki privātie investori. Labā lokācija – centram tuvā Krasta iela – komplektā ar pieejamo cenu padara to par pievilcīgu investīciju objektu.”