Active lifestyleamusement2apartment2Architecturearrow-downPage 1Group 3arrow22arrow2arrow2attachbike2blocks2bonavapinbonavapin-in-availablebus2cafecalendar2check2close2collapse2CollapseCommon facilitiesGroup 2CloseGood SVG BlackOK SVG BlackPoor SVG BlackVery good SVG BlackVery poor SVG Blackamusement2Culture EntertainmentShapedocument2document_blankdoublearrowarrow2arrow2arrow22Eat Drinkemail2expand2external_link2Family friendlyfavourite2filter2Getting thereGreen solutionsgrocery_store2grocerystoreShapeHealthcareheart_activeHeart filled SVG Blackheart_inactiveholiday_cottage2Shapehospital2house2mypagespin_distanceicon-unit-v2like2list2Local servicesbonava logotype primarybonava logotype secondarybonava logotype_symbolMaintenance SVG BlackMap-pinminus2minus2mobile2parkNature activitiesnature_trails2Neighbourhood storyclose - kopiaparking2pdf2plot2plus2Group 2external_link2preschool2restaurant2row_house2schools2Schoolssearch2semi_detached2settings2Shoppinglocal_services2Social lifestyleSpecial featuregymtapTools SVG BlackGroup 2tube2user2

Koplietošana

6% iedzīvotāju gatavi ar kaimiņiem dalīt savu auto, bet 44% – kopīgu sporta zāli

Trīs ceturtdaļas jeb 75% Latvijas iedzīvotāju labprāt ar kaimiņiem savstarpēji dalītos ar sadzīvē noderīgām lietām vai iekārtotu kopīgi izmantojamas telpas. Populārākā ideja kopīgas telpas praktiskai izmantošanai ir sporta zāle, ko vēlētos 44% Latvijā aptaujāto. Savukārt no sadzīvē izmantojamām lietām iedzīvotāji vislabprātāk dalītos ar sporta inventāru (18%) un darba instrumentiem (17%). Tā noskaidrots nekustamā īpašuma attīstītāja “Bonava” un pētījumu aģentūras “Cliente” starptautiskajā pētījumā “Laimes indekss”

Starp citām iespējām, kuras cilvēki labprāt dalītu ar kaimiņiem, Latvijas iedzīvotāji min kopīgu telpu dažādu pasākumu rīkošanai (36%) un telpu izklaidei vai kino vakariem (33%). Mājas iedzīvotājiem pieejamu pirti minējuši 24% aptaujāto, bet 22% vēlētos atsevišķu darbnīcas telpu. Tikai 9% no kopējā respondentu skaita savā mājvietā vēlētos kopīgi izmantojamu mājas biroju. Tikpat daudzi būtu gatavi ar kaimiņiem dalīt savu velosipēdu, bet 6% dalītos arī ar savu privāto automašīnu.

 

“Dzīvesvietā starp kaimiņiem dalīties ar telpām vai lietām ir ekonomiski izdevīgi, tas veicina arī savstarpējo komunikāciju. Turklāt šāda vēlme saskan ar jaunākajām tendencēm mūsdienīgu ēku būvniecībā. Laba dzīvesvieta paredz ne tikai praktiskas priekšrocības – auto un velo stāvvietu vai ērtu transporta satiksmi līdzās. Tā palīdz mazināt ikdienas stresu, atgūt emocionālo līdzsvaru. Tādēļ ideāli, ja mājvietā mums ir iespēja nodarboties ar hobijiem, mākslas vai sporta aktivitātēm. Jēdziens “mājas” šobrīd tiek skatīts plašāk, un arī pie mums kopīgas atpūtas zonas dzīvojamajā vidē – lapenes, grila zonas vai iekštelpas pasākumiem – daudzdzīvokļu māju projektos gūst arvien lielāku iedzīvotāju atsaucību,” stāsta “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

 

Citās pētījuma norises valstīs iedzīvotāju izvēles par lietām vai telpām, ko tie labprāt izmantotu kopīgi ar kaimiņiem, atšķiras. Sporta zāli, kas būtu pieejama visiem mājas iedzīvotājiem, kā populārāko ideju kopizmantošanas telpai dzīvesvietā min arī Zviedrijas (39%), Somijas (49%) un Sanktpēterburgas (49%) iedzīvotāji. Igauņi (48%) un dāņi (39%) labprātāk kopīgi izmantojamu telpu ierīkotu kā kinozāli vai istabu dažādām izklaides iespējām, piemēram, ballīšu rīkošanai. Vācieši savukārt ir ievērojami praktiskāki – viņi ar kaimiņiem labprāt dalītos instrumentu izmantošanā (19%), iekoptu kopīgu garšaugu dārzu (17%), bet, ja šāda kopīgi izmantojama telpa būtu pieejama iekštelpās, tad tur labprāt redzētu darbnīcu (16%).

 

“Koplietošana ir ienākusi mūsu dzīvē uz palikšanu – visa pasaule koplieto automašīnas, birojus, dzīvokļus, laivas, zāles pļāvējus un velosipēdus. Mirklī, kad ir saprotams skaidrs ieguvums (laika/naudas/emocionālais/sociālais), mūsu gatavība dalīties ar kaimiņiem strauji pieaug. Lai veicinātu šos procesus, pašiem jātrenē ikdienas prasmes (“labrīt, kaimiņ”) un jāmeklē mājokļi ar ērtām koplietošanas telpām. Savukārt Rīgas pašvaldības mājas darbs - nodrošināt iespēju apkārtnes iedzīvotājiem koplietot skolu sporta zāles – jo nekas tā neveicina sarunas un kaimiņu draudzību, kā basketbolā uzdauzītie zilumi,” saka SIA Grupa 93 vadītājs, pilsētplānotājs Neils Balgalis.

 

Pētījums “Laimes indekss”, kura mērķis ir noskaidrot, kādas mājas ir ērtas dzīvošanai un piemērotas mūsdienu cilvēkiem, tika veikts laika posmā no 2018. gada decembra līdz 2019. gada janvārim astoņās valstīs: Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā, Krievijā (Sanktpēterburgā), Igaunijā un Latvijā. Kopumā tika aptaujāti 8582 cilvēki (aptuveni 1000 katrā valstī).

 

“Bonava Latvija” īsteno ekonomiskā segmenta un arī biznesa klases mājokļu attīstīšanu, būvniecību un pārdošanu Rīgā saskaņā ar augstākajiem skandināvu kvalitātes un funkcionalitātes standartiem, veidojot būtisku alternatīvu novecojušajam padomju laiku dzīvojamajam fondam. Kopumā 2019. gadā būvniecības stadijā ir 705 dzīvokļi 7 projektos, no kuriem līdz gada nogalei plānots pabeigt 475 dzīvokļu būvniecību.

 

Par “Bonava Latvija”

“Bonava Latvija” ir lielākais nekustamo īpašumu attīstītājs Latvijā, kura mātes uzņēmums “Bonava” ir vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs Ziemeļeiropā. “Bonava” rada mājas un apkaimes kopš aizvadītā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Pašlaik uzņēmumā strādā 2100 darbinieki, un tas ir pārstāvēts Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Vācijā, Krievijā, Igaunijā un Latvijā, 2018. gadā sasniedzot pārdošanas rezultātus 14 miljardu Zviedrijas kronu apmērā. “Bonava” akcijas tiek kotētas “Nasdaq” biržā Stokholmā. Vairāk par “Bonava”: www.bonava.lv