Active lifestyleamusement2apartment2Architecturearrow-downPage 1Group 3arrow22arrow2arrow2attachbike2blocks2bonavapinbonavapin-in-availablebus2cafecalendar2check2close2collapse2CollapseCommon facilitiesGroup 2CloseGood SVG BlackOK SVG BlackPoor SVG BlackVery good SVG BlackVery poor SVG Blackamusement2Culture EntertainmentShapedocument2document_blankdoublearrowarrow2arrow2arrow22Eat Drinkemail2expand2external_link2Family friendlyfavourite2filter2Getting thereGreen solutionsgrocery_store2grocerystoreShapeHealthcareheart_activeHeart filled SVG Blackheart_inactiveholiday_cottage2Shapehospital2house2mypagespin_distanceicon-unit-v2like2list2Local servicesbonava logotype primarybonava logotype secondarybonava logotype_symbolMaintenance SVG BlackMap-pinminus2minus2mobile2parkNature activitiesnature_trails2Neighbourhood storyclose - kopiaparking2pdf2plot2plus2Group 2external_link2preschool2restaurant2row_house2schools2Schoolssearch2semi_detached2settings2Shoppinglocal_services2Social lifestyleSpecial featuregymtapTools SVG BlackGroup 2tube2user2

Laimes avots Latvijā

Pētījums: emocionālā labsajūta atzīta par nozīmīgāko laimes avotu Latvijā

Emocionālajai labsajūtai ir liela ietekme uz cilvēka mentālo veselību, akcentē antropologs Andris Šuvajevs, analizējot Laimes indeksa jaunākos rezultātus. Tieši emocionālo labsajūtu par būtiskāko laimes avotu uzskata arī Latvijas iedzīvotāji (23%), otrajā vietā ierindojot ekonomisko situāciju (20%). Tā vēsta nekustamā īpašuma attīstītāja “Bonava” un pētījumu aģentūras “Cliente” apjomīga starptautiskā pētījuma “Laimes indekss” dati.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Dānijā (42%), Somijā (37%), Norvēģijā (30%) un Sanktpēterburgā Krievijā (22%) cilvēki emocionālo labsajūtu uzskata par nozīmīgāko laimes avotu. Vācijā un Igaunijā iedzīvotāji šo faktoru definējuši kā otru svarīgāko laimes sajūtu veicināšanā – šim apgalvojumam piekrituši 20% igauņu un 18% vāciešu.

 

Starp pārējiem laimes avotiem Latvijas iedzīvotāji min dzīvesvietas apkaimi un mājas (attiecīgi 19% un 13%), ģimeni (11%), veselību (9%) un draugus (2%).

Laimes faktora infografiks

Laimes indeksa iegūtie dati sasaucas ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atzinumiem, kas emocionālo labsajūtu definē kā vienu no cilvēku veselību veidojošiem faktoriem. Tai ir tieša saikne ar mentālās veselības stāvokli, kas sabiedrībā kļūst arvien aktuālāks. Saskaņā ar organizācijas datiem[1], katrs ceturtais pasaules iedzīvotājs kaut reizi dzīvē piedzīvo psiholoģiska rakstura traucējumus. Izplatītākie no tiem – depresija un trauksme.

 

“Lai arī veselības pasliktināšanās bieži vien tiek uztverta tikai kā fiziska rakstura problēmas, mentālā veselība ir cieši ar to saistīta. Tomēr atšķirībā no saaukstēšanās vai lauztas kājas, to ir grūtāk identificēt un bieži vien cilvēki paši nemaz nenojauš, ka tiem varētu būt kādas emocionāla rakstura problēmas. Viens no emocionāla rakstura problēmu iemesliem – mūsu dzīvesveids, kas ir ļoti intensīvs un spriedzes pilns. Lai arī caur digitālajām ierīcēm pasaule ir tik savienota kā vēl nekad, tikpat izteikts ir komunikācijas trūkums. Cilvēki sāk zaudēt spēju sarunāties, dalīties priekos un bēdās, strīdēties un argumentēt klātienē, kas noved pie aizvien lielākas vientulības un vispārējas atsvešināšanās, “ vērtē ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs.

 

Saskaņā ar PVO 2019. gadā publicēto pārskatu “Mentālā veselība: faktu apkopojums”[2], veselību un labsajūtu ietekmē ne tikai katra cilvēka individuālās īpašības, bet arī sociālie apstākļi, kādos mēs nonākam, un vide, kurā mēs dzīvojam.

 

“Mājvietu var un vajag iekārtot tā, lai tā veicinātu pozitīvas emocijas un vairotu labsajūtu. Pieredze rāda – cilvēki novērtē iespēju dzīvesvietā nodoties saviem hobijiem, kā arī kopīgi pavadīt laiku ar radiem, draugiem, kaimiņiem. Tā kā emocionālās labsajūtas veicināšanā svarīga loma ir tieši apkārtējai videi, pētījuma “Laimes indekss” mērķis bija atklāt, kas tieši cilvēkus dara laimīgus un kādi arhitektūras risinājumi māju un apkaimju projektēšanā var sniegt acīmredzamu ieguldījumu veselīgas un laimīgākas sabiedrības veidošanā,” stāsta “Bonava” mārketinga un pārdošanas vadītājs Latvijā Kaspars Ekša.

 

Kā pētījumā “Laimes indekss” norādījuši Latvijas iedzīvotāji, veselīgu vidi un apkārtni dzīvesvietā raksturo dabas tuvums (77%), klusa apkārtne (68%), ūdenstilpnes tuvums (46%), skrejceliņi un sporta zāle, kas nodrošina iespējas nodoties sportiskām aktivitātēm (attiecīgi 45% un 41%).

 

Pētījums “Laimes indekss” tika veikts laika posmā no 2018. gada decembra līdz 2019. gada janvārim astoņās valstīs: Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā, Krievijā (Sanktpēterburgā), Igaunijā un Latvijā. Kopumā tika aptaujāti 8582 cilvēki (aptuveni 1000 katrā valstī).

 

“Bonava Latvija” īsteno ekonomiskā segmenta un arī biznesa klases mājokļu attīstīšanu, būvniecību un pārdošanu Rīgā saskaņā ar augstākajiem skandināvu kvalitātes un funkcionalitātes standartiem, veidojot būtisku alternatīvu novecojušajam padomju laiku dzīvojamajam fondam. Kopumā 2019. gadā būvniecības stadijā ir 705 dzīvokļi 7 projektos, no kuriem līdz gada nogalei plānots pabeigt 475 dzīvokļu būvniecību.

 

Par “Bonava Latvija”

“Bonava Latvija” ir lielākais nekustamo īpašumu attīstītājs Latvijā, kura mātes uzņēmums “Bonava” ir vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs Ziemeļeiropā. “Bonava” rada mājas un apkārtnes kopš aizvadītā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Pašlaik uzņēmumā strādā 2100 darbinieki, un tas ir pārstāvēts Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Vācijā, Krievijā, Igaunijā un Latvijā, 2018. gadā sasniedzot pārdošanas rezultātus 14 miljardu Zviedrijas kronu apmērā. “Bonava” akcijas tiek kotētas “Nasdaq” biržā Stokholmā. Vairāk par “Bonava”