Active lifestyleamusement2apartment2Architecturearrow-downPage 1Group 3arrow22arrow2arrow2attachbike2blocks2bonavapinbonavapin-in-availablebus2cafecalendar2check2close2collapse2CollapseCommon facilitiesGroup 2CloseGood SVG BlackOK SVG BlackPoor SVG BlackVery good SVG BlackVery poor SVG Blackamusement2Culture EntertainmentShapedocument2document_blankdoublearrowarrow2arrow2arrow22Eat Drinkemail2expand2external_link2Family friendlyfavourite2filter2Getting thereGreen solutionsgrocery_store2grocerystoreShapeHealthcareheart_activeHeart filled SVG Blackheart_inactiveholiday_cottage2Shapehospital2house2mypagespin_distanceicon-unit-v2like2list2Local servicesbonava logotype primarybonava logotype secondarybonava logotype_symbolMaintenance SVG BlackMap-pinminus2minus2mobile2parkNature activitiesnature_trails2Neighbourhood storyclose - kopiaparking2pdf2plot2plus2Group 2external_link2preschool2restaurant2row_house2schools2Schoolssearch2semi_detached2settings2Shoppinglocal_services2Social lifestyleSpecial featuregymtapTools SVG BlackGroup 2tube2user2

Aptauja: Strādāšana no mājām savu vietu izcīnījusi arī Latvijā

Aptauja: Strādāšana no mājām savu vietu izcīnījusi arī Latvijā

Strādāšana no mājām pēdējo gadu laikā kļuvusi par izplatītu tendenci, pat pasaules ietekmīgākajiem uzņēmumiem mainot iekšējo kultūru, lai pielāgotos darbinieku vēlmei strādāt no mājām. Dzīvojamo māju attīstītāja Bonava Latvija veiktajā aptaujā* noskaidrots, ka attālinātu darbu labprāt piekopj arī Latvijas iedzīvotāji, 42 % respondentu atzīstot, ka tas ļauj darbu veikt netraucēti vienatnē.

Latvijas iedzīvotāju aptaujā tika noskaidrots, ka puse respondentu (54 %) novērtē iespēju darbu apvienot ar mājās veicamajiem pienākumiem. 24 % arī atzīst, ka, strādājot no mājām, ir vieglāk koncentrēties. Turpretim, vērtējot attālinātas strādāšanas trūkumus, teju katram trešajam respondentam pietrūkst tiešā kontakta ar kolēģiem vai darba vadītāju, kad nepieciešama palīdzība vai konsultācija darba veikšanai, un 22 % respondentu atzinuši, ka strādāšanai ārpus ofisa trūkst visu nepieciešamo darbam nepieciešamo lietu, piemēram, dokumentu, pierakstu, darba e-pasta vai datora.

“Lai arī bieži vien uzskatām, ka strādāšanu no mājām izvēlas vien gados jaunāki cilvēki, aptaujā atklājies, ka attālinātai strādāšanai vienlīdz pievēršas arī vecāka gadagājuma cilvēki. Turklāt darba veikšanai tiek izmantota ne vien mājokļa vide, bet arī citas iedvesmojošas vietas, kafejnīcas, koprades telpas vai iespējas veikt darbu brīvā dabā,” teic Madara Jeroščeva, Bonava Latvija personāla speciāliste.

Taujāti par apstākļiem strādāšanai no mājām, teju puse Latvijas respondentu priekšroku dod labiekārtotam kabinetam, kas atgādina biroja vidi. Turklāt respondentu īpatsvars šai atbildei pieaug līdz ar vecuma kategoriju. Brīvāku darba vidi, piemēram, strādāšanu brīvā dabā vai uz terases izvēlējušies 28 % aptaujāto, un gandrīz katram piektajam respondentam visvairāk koncentrēties darbam palīdz tik vien kā mīksts dīvāns un kafija – šādai darba videi pārliecinošāko priekšroku dod jaunākās vecuma kategorijas aptaujātie.

“Nereti strādāšana no mājām vai kādas citas iedvesmojošas vietas palīdz darbiniekam labāk koncentrēties un veikt uzdevumu. Tā liecina arī virkne starptautisko pētījumu, tostarp britu laikraksta „Independent” veiktā aptauja, secinot, ka savu darbu respondenti veic efektīvāk tieši no mājām. Arī mūsu uzņēmumā tiek piekopta šī prakse, katru mēnesi oficiāli ikviens darbinieks divas darba dienas var strādāt attālināti. Gan mūsu, gan mūsu uzņēmuma grupas pieredze liecina, ka darbinieki šādi var būt daudz produktīvāki un laimīgāki darba vietā,” skaidro M. Jeroščeva.

Šībrīža situācija Latvijā liecina par visnotaļ pozitīvu tendenci strādāt no mājām – vairākas reizes mēnesī šādu praksi piekopj teju piektā daļa (17 %) Latvijas iedzīvotāju, savukārt gandrīz katrs desmitais (9 %) strādā tikaino mājām.  Pavisam nelielu īpatsvaru (8 %) veido aptaujātie, kas no mājām izvēlas strādāt tikai bērnu vai savas slimības laikā, turpretim 27 % atzinuši, ka savu darbu no mājām nemaz nevarētu paveikt. 

*Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat Latvija”, pētījumā piedalījās 1026 respondenti.