Aizver, kad karsts, – atver, kad vēss
Andris Vindels skaidro, ka karstā laikā viens no galvenajiem siltuma avotiem mājoklī ir saules starojums, kas iekļūst caur logiem. Tāpēc aizkari, žalūzijas un aizsargplēves nav tikai interjera elementi – tie ir būtiski rīki, kas ļauj uzturēt komfortablu mikroklimatu telpās. Izvēloties šos risinājumus, ir vērts pievērst uzmanību to funkcionālajām īpašībām, priekšroku dodot gaismu necaurlaidīgiem un siltumu atstarojošiem materiāliem, kas efektīvi aiztur saules starus un novērš telpas pārkaršanu. Savukārt naktī logus ieteicams atvērt, radot caurvēju, lai atdzesētu uzkarsušās virsmas un iepludinātu vēsu gaisu.
Elpojoši audumi un vēsas tekstīlijas
Karstā laikā sintētiski materiāli, piemēram, poliesters un akrils, var radīt pastiprinātu diskomfortu, jo tie slikti “elpo” un veicina svīšanu. Lai nodrošinātu patīkamāku sajūtu miega laikā, ieteicams izvēlēties gultasveļu no dabīgiem materiāliem, piemēram, kokvilnas, lina vai bambusa šķiedras. Tie ļauj ādai brīvi elpot un palīdz uzturēt optimālu ķermeņa temperatūru. Tāpat vasarā vēlams aizvietot biezos pledus un smagos dekoratīvos spilvenus ar vieglām, gaisīgām tekstīlijām, kas ir patīkamas pieskārienam un rada viegluma sajūtu interjerā.
Jo mazāk elektroierīču, jo labāk
“Bieži nenovērtējam, cik lielu ietekmi uz iekštelpu klimatu atstāj mūsu ikdienas ieradumi,” norāda Andris Vindels. Karstās dienās viņš iesaka izvairīties no ierīcēm, kas izdala papildu siltumu – piemēram, plīts vai cepeškrāsns. Pat pāris dienu pārtraukums var radīt jūtamu atvieglojumu. Tāpat vēlams samazināt televizora un datora lietošanu, dodot priekšroku grāmatai vai galda spēlēm. Papildu ieguvumu sniegs parasto spuldžu nomaiņa pret LED spuldzēm – tās ir gan energoefektīvākas, gan ievērojami mazāk silda telpu.
Kad paša spēkiem nav iespējams tikt galā
Ja gaisa temperatūra mājoklī ilgstoši ir paaugstināta un radoši risinājumi vairs nepalīdz, ir vērts apsvērt kondicioniera uzstādīšanu – joprojām efektīvāko mākslīgās dzesēšanas veidu. Kondicioniera uzstādīšana jāsaskaņo ar kaimiņiem un pārvaldnieku un jālieto pārdomāti, uzsver Andris Vindels: “Kondicionieri nedrīkst darbināt telpā ar atvērtiem logiem vai durvīm, jo tas būtiski samazina dzesēšanas efektivitāti un lieki palielina elektroenerģijas patēriņu.” Izejot no mājām, kondicionieri vēlams pārslēgt “prombūtnes režīmā”, lai telpā tiktu saglabāta stabila temperatūra, bet vienlaikus samazināts enerģijas patēriņš.
Dzīvokļa energoefektivitāte – komforta pamats
“Mājokļa spēja ziemā saglabāt siltumu un vasarā nepieļaut strauju pārkaršanu lielā mērā atkarīga no siltumizolācijas un ēkas energoefektivitātes,” skaidro Andris Vindels. Kvalitatīvi logi, nosiltināti griesti un ārsienas, kā arī ventilācijas sistēmas ar siltuma atgūšanu jeb rekuperatori palīdz stabilizēt temperatūru visos gadalaikos un uzlabo mikroklimatu. Ja tiek meklēts ilgtermiņa risinājums, Andris Vindels iesaka ieguldīt ēkas energoefektivitātes uzlabošanā. Daudzdzīvokļu mājās tas iespējams, ja iedzīvotāji vienojas par fasādes siltināšanu, logu nomaiņu vai ventilācijas modernizāciju. Šie uzlabojumi samazina komunālos izdevumus un uzlabo dzīves komfortu ilgtermiņā.