Nepalaidiet garām vēsākās diennakts stundas
Mūsdienu dzīvojamajās ēkās arvien biežāk tiek ierīkotas mehāniskās ventilācijas un rekuperācijas sistēmas, kas nodrošina regulāru gaisa apmaiņu arī tad, kad logi ir aizvērti. Savukārt vecākās ēkās viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt karstumu, joprojām ir pareiza vēdināšana.
Viens no izplatītākajiem mītiem par mājokļa atvēsināšanu vasarā ir pārliecība, ka, jo ilgāk logi ir atvērti, jo labāk. Taču karstākajās dienas stundās tas bieži rada pretēju efektu – telpās ieplūst siltais gaiss, un mājoklis sāk līdzināties tropu mežam.
“Visefektīvāk vēdināt agri no rīta un vēlu vakarā, kad ārā ir vēsāks nekā telpās. Labāku rezultātu par loga atstāšanu vēdināšanas režīmā sniegs īslaicīga, bet intensīva vēdināšana, pilnībā atverot logus uz 10–15 minūtēm un radot caurvēju,” skaidro “Bonava Latvija” Klientu servisa un garantijas nodaļas vadītājs Andris Vindels.
Ēna – vasaras vērtīgākā valūta
Sauli necaurlaidīgi aizkari, žalūzijas un rullo aizkari vasarā dara vairāk, nekā tikai pasargā no ziņkārīgiem skatieniem, – tie palīdz uzturēt mājoklī patīkamu mikroklimatu. Īpaši svarīgi tas ir dzīvokļos, kuru logi vērsti uz dienvidiem vai dienvidrietumiem un kas sauli bauda gandrīz visas dienas garumā.
Ja ar aizkariem vai žalūzijām vien nepietiek, kur iespējams, eksperts iesaka apsvērt papildu risinājumus ārtelpā – markīzes, slēģus vai āra žalūzijas, kas aiztur saules starus, vēl pirms tie sasnieguši loga stiklu un fasādi. Nav nejaušība, ka Dienvideiropā ārējie logu slēģi gadsimtiem ilgi bijuši neatņemama arhitektūras sastāvdaļa – tie piešķir ēkām raksturu un palīdz saglabāt vēsumu laikā, kad ārā valda īsta svelme.
Ieradumiem ir liels spēks!
Sadzīves tehnika – cepeškrāsns, plīts, veļas žāvētājs un citas elektroierīces – darbības laikā izdala siltumu, kas īpaši jūtams mazākās telpās. Tāpēc svelmainās dienās ir vērts pārskatīt savus paradumus un iespēju robežās samazināt lielāko siltuma avotu izmantošanu.
“Protams, tas nenozīmē, ka no veļas mašīnas jāatsakās līdz rudenim. Taču karstākajās dienās veļas mazgāšanu, žāvēšanu un citus siltumu radošus mājas darbus labāk ieplānot diennakts vēsākajā laikā. Līdzīgs princips attiecas arī uz ēst gatavošanu – cepeškrāsni labāk atstāt vakaram, bet dienas laikā priekšroku dot vieglāk pagatavojamām maltītēm. Galu galā, aukstā zupa vasarai piedien labāk nekā sautēti kāposti,” skaidro Andris Vindels.
Vasara interjera dizainā
Ja apgalvojums, ka interjera dizains var palīdzēt uzturēt patīkamāku klimatu mājās, liek neticīgi pasmaidīt, ir vērts apdomāt vēlreiz. Lai gan termometra rādījumu interjera detaļas nemainīs, tās var būtiski ietekmēt cilvēka pašsajūtu. Tveicīgā laikā biezi paklāji, tumši aizkari un sintētiski audumi mēdz uzkrāt siltumu, savukārt lins, kokvilna un citi dabīgi materiāli palīdz radīt vieglāku un gaisīgāku vidi. Īpaši karstajās naktīs atšķirību var just pat šķietamos sīkumos – gultasveļas vai segas auduma izvēlē.
Labā ziņa – lai mājoklis kļūtu vasarai piemērotāks, ne vienmēr nepieciešams kapitālais remonts. Nereti pietiek nomainīt dažus tekstilizstrādājumus, nolikt malā biezos pledus un ieviest interjerā vairāk gaismas un viegluma.
“Ja ar ikdienas paradumu maiņu, noēnojumu un interjera risinājumiem nepietiek, ir vērts domāt par ilgtermiņa pārmaiņām – gaisa kondicioniera uzstādīšanu. Tas gan būs efektīvi tikai tādā gadījumā, ja mājai ir kvalitatīva siltumizolācija, energoefektīvi logi un pārdomāta ventilācija. Šādi pasākumi palīdz ne tikai samazināt apkures izmaksas ziemā, bet arī pasargāt mājokli no pārkaršanas vasarā. Tie ir ieguldījumi, kas ļauj baudīt ērtāku dzīves vidi visa gada garumā,” secina Andris Vindels.