Putekļu paradīze – virtuves skapīšu augšpuse
Virtuves skapīšu augšpuse ir viena no tām vietām, kas ikdienas uzkopšanā visbiežāk paliek nepamanīta. Tā neatrodas acu līmenī, tāpēc parasti tiek notīrītas darba virsmas un skapīšu fasādes, bet virs tiem esošā virsma paliek “ārpus radara”. Tikmēr tur pamazām uzkrājas smalkas tauku daļiņas, kas gatavošanas laikā cirkulē gaisā. Sajaucoties ar putekļiem, tās veido pelēcīgu, lipīgu “kultūrslāni”.
Lai to notīrītu efektīvi, eksperti iesaka “nestrebt karstu” un nogaidīt ar mitro uzkopšanu. Vispirms virsmu labāk noslaucīt ar sausu mikrošķiedras drānu vai papīra dvieli, savācot lielāko daļu putekļu. Pēc tam virsmu var notīrīt ar siltu ūdeni un nelielu daudzumu trauku mazgājamā vai attaukojošā līdzekļa. Ja tīrīšana uzreiz sākas ar mitru drānu, putekļi kopā ar taukiem var pārvērsties lipīgā masā, kuru noņemt būs daudz grūtāk.
Radiatori dodas pelnītā vasaras atpūtā!
Apkures laikā starp radiatora sekcijām sakrājas daudz putekļu, kas kopā ar silto gaisu cirkulē telpā un nonāk arī mūsu elpceļos. Lai gan radiatoru spraugas nav viegli aizsniedzamas, to apkopi ieteicams veikt vismaz divreiz gadā – pirms apkures sezonas sākuma un pēc tās.
Tīrīšanu visērtāk sākt ar putekļsūcēju un šauro uzgali, izsūcot putekļus starp sekcijām. Palīdzēt var arī šaura birste vai matu fēns aukstā režīmā, kas izpūš putekļus uz grīdas, kur tos pēc tam viegli savākt. Noslēgumā radiatoru vēlams noslaucīt ar viegli mitru mikrošķiedras drānu. Svarīgi – radiatoru nedrīkst tīrīt, kamēr tas vēl ir silts, kā arī nevajadzētu liet ūdeni tieši radiatora spraugās vai izmantot spēcīgus tīrīšanas līdzekļus, kas var sabojāt tā virsmu.
“Nārnija” aiz ledusskapja un plīts
Lielā sadzīves tehnika neizkustināta no savas vietas mēdz stāvēt gadiem, tāpēc telpa aiz ledusskapja vai plīts nereti pārvēršas par īstu “neredzamo zonu”. Tur pakāpeniski sakrājas putekļi, drupačas, tauku nosēdumi un dažkārt arī mitrums – viss, kas ikdienas uzkopšanā paliek ārpus redzesloka.
Vismaz reizi gadā ieteicams sadzīves tehniku uzmanīgi pabīdīt un iztīrīt gan grīdu, gan sienu aiz tās. Vērts pievērst uzmanību arī ledusskapja aizmugurē esošajam ventilācijas režģim – ja tas ir pārklāts ar putekļiem, ierīce var patērēt vairāk elektrības. Tāpēc arī šīs vietas apkopi ieteicams iekļaut pavasara ģenerāltīrīšanas darāmo darbu sarakstā.
Gaismas slēdži un durvju rokturi
Durvju rokturi un gaismas slēdži ir virsmas, kurām ikdienā pieskaramies visbiežāk, taču to tīrīšana bieži vien paliek otrajā plānā. Dienas laikā tiem pieskaras visi mājinieki, tāpēc uz šīm vietām uzkrājas ne tikai putekļi un pirkstu nospiedumi, bet arī mikrobi un baktērijas.
Tāpēc eksperti iesaka šīs virsmas regulāri noslaucīt ar mikrošķiedras drānu un vieglu dezinfekcijas līdzekli. Svarīgi gan šķidrumu nesmidzināt tieši uz gaismas slēdža – vispirms tas jāuzklāj uz lupatiņas. Tas palīdzēs izvairīties no mitruma iekļūšanas elektriskajās detaļās, kas var radīt bojājumus vai pat īssavienojuma risku.
Lielo mēbeļu “lāsts”
Pazudušās matu gumijas, rotaļlietu detaļas, monētas vai no pāra aizklīdusi zeķe – tieši tik raibs skats mēdz pavērties, ģenerāltīrīšanas laikā pabīdot lielās mēbeles. Zem šiem negaidītajiem “atradumiem” gandrīz vienmēr slēpjas arī pūkaina putekļu kārta, kas mēnešiem ilgi krājusies vietā, kur ikdienas uzkopšana parasti netiek klāt. Tāpēc pavasaris ir īstais brīdis šo zonu rūpīgi satīrīt – vispirms ar putekļsūcēju savācot putekļus un sīkumus, bet pēc tam grīdu noslaukot ar viegli mitru drānu. Ja iespējams, vērts izsūkt arī pašas mēbeles apakšpusi, kur bieži uzkrājas tekstila putekļi.
Lai pārbīdot mēbeles izvairītos no skrāpējumiem uz grīdas seguma, uz to kājiņām ieteicams izmantot mīkstas filca uzlīmes vai aizsargpaliktņus. Ja mēbeles ir smagas, tās drošāk pabīdīt divatā. Turklāt kopīga rosīšanās mājas uzkopšanā bieži vien padara darbus vieglākus un ātrākus – un pēc tam ir vēl patīkamāk baudīt sakoptu, tīru un veselīgu vidi.