Lai arī bez tehnoloģijām un sociālajiem tīkliem mūsu ikdiena nudien vairs nav ne iedomājama, ne arī īsti iespējama, tomēr pētījumi liecina, ka nemitīga atrašanās to ietekmē ir saistīta ar paaugstinātu stresa līmeni, trauksmi, miega problēmām un depresīvu noskaņojumu. Pat neilga atsacīšanās no digitālās dzīves var samazināt trauksmi, ko izraisa nemitīgā būšana pieejamam komunikācijai un reaģēšana.
Apziņa, ka vienmēr esi tiešsaistē, nojauc arī robežas starp privāto dzīvi, darbu un sociālo dzīvi, taču kas der visam, neder nekam – tādējādi tu patiesībā nevis iegūsti, bet zaudē, jo nevienā no brīžiem neesi patiešām klātesošs un koncentrējies uz attiecīgo uzdevumu vai cilvēku. Ja ar vienu aci lasi “WhatsApp” ziņu, bet ar otru ausi klausies, ko tev stāsta tavs bērns, tad nebrīnies, ka pēcāk neatcerēsies ne vienu, ne otru informāciju.
Savukārt sociālie tīkli, lai arī palīdz mums sazināties ar cilvēkiem no visas pasaules un sekot līdzi aktualitātēm sabiedrībā, ko citādi mēs nespētu, liek mums arī salīdzināt sevi ar citiem, piemirstot, ka cilvēki digitālajā vidē bieži vien apzināti rada ilūziju par savu ideālo dzīvi un/vai kompensē kādus emocionālus kompleksus. Šāda salīdzināšana ir īsts dzīvesprieka un pašapziņas zaglis, kas atņem enerģiju. Pētījumi liecina, ka sociālo mediju lietošanas ierobežošana līdz aptuveni 30 minūtēm dienā var būtiski samazināt nomāktības un vientulības sajūtu.
Tiesa, digitālais gavēnis nebūt nenozīmē, ka jāatsakās no visa un uzreiz un jādodas dzīvot meža būdiņā. Digitālais gavēnis nozīmē, ka tu uzstādi robežas, kuras nepieciešamas, lai tehnoloģijas kalpotu tev, nevis tu tehnoloģijām. Lai tās atvieglotu tavu dzīvi, nevis padarītu to par nemitīgu notifikāciju, īsziņu, audio ziņu, e-pastu un grupu tērzētavu biezokni.
Sāc ar mazumiņu! Piemēram, atslēdz notifikācijas vai vismaz to skaņu, lai katru mīļu brīdi tev nebūtu jāatraujas no darāmā vai sarunas aci pret aci tikai tāpēc, ka tālruņa ekrānā kaut kas ir nomirgojis. Savukārt, ja sportojot vai pastaigājoties klausies telefonā mūziku vai audiogrāmatas, tad iestādi to lidmašīnas režīmā, lai šajā laikā tevi nekas nespētu iztraucēt. Un nākamo reizi, kad pirksts automātiski sniedzas, lai nosūtītu draugam vai draudzenei kārtējo interneta joku vai pašbildi, apdomājies, vai tā tiešām ir jēgpilna rīcība.
Pazīmes, ka tev nepieciešams digitālais gavēnis:
- Tu satraucies, ja nespēj atrast savu telefonu;
- Tu pārbaudi telefonu ik pa dažām minūtēm;
- Pēc laika pavadīšanas sociālajos tīklos tu esi uzvilcies, dusmīgs vai noskumis;
- Tevi satrauc, cik “Like” atzīmju saņēmis tavs ieraksts vai fotogrāfija;
- Tev ir sajūta, ka noteikti palaidīsi garām ko svarīgu, ja kaut uz brīdi izlaidīsi telefonu rokām;
- Telefons ir pirmā un pēdējā lieta, ko tu turi savās rokās pēc pamošanās un iemiegot;
- Ja pēkšņi attopies bez darāmā, tad uzreiz ņem rokās telefonu un skrollē;
- Tu esi kļuvis izklaidīgs un jūties satraukts;
- Tu nespēj koncentrēties tikai uz vienu nodarbi;
- Jau doma vien par telefona izlādēšanos liek justies bezpalīdzīgam.
Kad ierobežot viedierīču lietošanu:
- Ēdot – gan vienatnē, kopā ar citiem cilvēkiem;
- Pirms gulētiešanas un pēc pamošanās;
- Kad esi pievērsies hobijam vai atpūtai – lasi, adi, spēlē galda spēli utt.
- Kad pavadi laiku kopā ar tuviniekiem vai draugiem.
Digitālā gavēņa varianti:
- Pilns gavēnis – konkrētu laika periodu nelieto pilnīgi nekādas elektroniskās ierīces. Sāc, piemēram, ar vienu dienu. Ja dzīves režīms ļauj – pagarini šo laiku līdz nedēļai;
- Daļējs gavēnis – nelieto viedierīces konkrētā nedēļas dienā;
- Specializēts gavēnis – atsakies no kādas aplikācijas, spēles vai digitāla rīka, kas parasti paņem daudz tava laika;
- Sociālo mediju gavēnis – ierobežo vai pilnībā izslēdz sociālos medijus no sava dienas režīma uz kādu konkrētu brīdi. Iesākumā tie var būt kaut vai darba dienu vakari, pēcāk – nedēļas nogales.