Bērni ar pēkšņām rutīnas izmaiņām ne vienmēr tiek galā viegli. Visbiežāk tas prasa pārejas periodu. Tomēr tas nebūt nav grūti, ja seko diviem pamatprincipiem: pakāpeniska režīma maiņa, un bērna motivēšana, padarot gulētiešanas laiku saistošāku.
Miega rutīnas veidošana
Viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem ir miega rutīna. Sākumskolas vecuma bērniem ieteicams miegā pavadīt 9 līdz 11 stundas. Ja vasaras periodā ierasts doties pie miera, piemēram, ap pulksten 22.00, visticamāk, bērns modīsies ap 9.00 vai pat 10.00 no rīta, kas skolas laikā nav iespējams.
Ja mēģināsiet gulētiešanas laiku mainīt pēkšņi, bērns, pirmkārt, nevēlēsies vēl doties pie miera, otrkārt, viņš gluži vienkārši vēl pat nespēs iemigt. Tāpēc apmēram divas nedēļas pirms skolas sākuma ik vakaru gulētiešanas laiku mēģiniet pabīdīt par 15-30 minūtēm agrāk. Tās būs salīdzinoši nemanāmas pārmaiņas, kas ļaus bērnam vieglāk pielāgoties jaunajam režīmam gan fiziski, gan emocionāli.
Nē – saldumiem pirms miega
Pilnīgi noteikti būtu ieteicams samazināt cukuroto našķu patēriņu dienas otrajā pusē. Saldējuma kokteiļi, sulas un citi kārumi, ar ko vasarā našķējamies biežāk, dod bērnam papildu enerģiju, kas neļauj iemigt un traucē mainīt gulētiešanas laiku uz mazliet agrāku. Tāpēc vairāk uzmanības ir jāpievērš uzturam, īpaši cukurotiem našķiem – ja tos nav iespējams izslēgt no uztura pavisam, tad atstājam saldumus dienas pirmajai pusei.
Viedierīču lietošanu nomainiet uz citām aktivitātēm
Košie attēli un aizraujošās aktivitātes ekrānā kairina bērna nervu sistēmu. Taču, pilnībā liedzot izmantot viedierīci, bērnā varam radīt asu pretreakciju. Lai no tā izvairītos, ieteicams piedāvāt alternatīvu, proti, ja kaut kas tiek aizliegts, kaut kas ir jādod tā vietā. Piedāvājiet bērnam mierīgākas aktivitātes – lasīt grāmatu, likt puzles, krāsot… Galvenais - darīt to kopā ar bērnu, veltot viņam nedalītu uzmanību.
Guļamistabas iekārtojuma atsvaidzināšana
Ja bērnam vēl nav savas atsevišķas telpas vai, gluži pretēji, viņš guļ atsevišķi jau kādu laiku, iesaistiet savu atvasi un iekārtojiet guļvietu saskaņā ar viņa vēlmēm. Iegādājieties gultas veļu un nakts veļu kopā ar bērnu.
Mūsdienās ir pieejami dažādi jaunākajai paaudzei saistoši tekstila dizaini (ar animācijas filmu varoņiem, tumsā spīdošām detaļām, košām krāsām) – ļaujiet bērnam par gultas veļu un pidžamu izjust tikpat lielu prieku, kā par nebijušu rotaļlietu. Turklāt, ja viņš to būs izvēlējies pats, tas ne tikai kalpos kā papildu stimuls doties gulēt, bet arī ļaus justies novērtētam.
Tāpat mazo ķiparu doties gulēt laikus var motivēt arī jauns, atraktīvs modinātājpulkstenis, jauna grāmatiņa, ko palasīt pirms miega. Tas var būt jebkas, kas dos papildu stimulu un vēlmi ātrāk ieritināties zem segas.
Uzmanības pievēršana miega kvalitātei
Vecākiem ieteicams padomāt ne vien par bērna motivēšanu, bet arī par miega kvalitāti, tāpēc, atvasei augot, jāpievērš pastiprināta uzmanība spilvena un matrača izvēlei.
Spilvena augstumam jābūt atbilstošam bērna ķermeņa parametriem un pozai, kādā bērns pārsvarā guļ. Kā zināt, cik augstam ir jābūt spilvenam? Vienkārši sakot, spilvenam jābūt tik augstam, lai, piemēram, guļot uz sāniem, spilvens aizpildītu zonu starp plecu ārējo līniju un galvu (ausi). Tādā veidā bērna mugurkauls atradīsies pareizā pozīcijā, lai ķermenis miega laikā spētu atslābt, atpūsties un netiktu negatīvi ietekmēta bērna stāja.
Savukārt, izvēloties matraci (gultu), nevajadzētu raudzīties vien uz cenu un dizainu. Sākumskolas vecuma bērns jau spēj definēt, vai gulta ir cieta, mīksta, ērta vai neērta. Pajautājiet viņam, kurš matracis (gulta) no mājās esošajām viņam liekas visērtākā un kāpēc. Tādā veidā izkristalizēsies vadlīnijas, kam sekot. Ideāli, ja matracis spēj pielāgoties vai ir pielāgojams gulētājam, jo, bērnam augot, var mainīties ne vien viņa garums, bet arī svars un ķermeņa aprises.
Mierīgs, laicīgs pārejas periods, neliela deva papildu motivācijas un kvalitatīvs miegs nodrošinās možus, laicīgus rītus un enerģijas bagātu dienu.