Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu “Baltais Valis”.
Ir grūti uzturēt kārtību bērnistabā, ja tāda nav bijusi, tādēļ pirmais solis bērnistabas bardaka novēršanā ir kārtības izveidošana.
Kā izveidot kārtību?
Kārtošanas speciāliste Dana Gulbe iesaka ķerties klāt kādai konkrētai lietu kategorijai – izraudzīties noteiktas mantas, piemēram, rotaļlietas, kancelejas preces vai apģērbu un to visu izņemt ārā no skapja, plaukta vai atvilktnes. Vislabāk izlikt mantas uz grīdas, galda vai gultas tā, lai visas lietas būtu pārskatāmas un sagrupēt īpašās apakškategorijās. Tas nozīmē, ka mantas no vienas veselas mantu kastes sadala mazākās kastītēs un tajās liek jau specifiskas mantas – lelles, mašīnas, konstruktorus, zīmuļus, aplikāciju papīrus. Ieviešot šādu kastīšu vai groziņu sistēmu, mantas būs ne tikai vieglāk atrast, bet arī sakārtot. “Būs mantas, kuras būs vieglāk sagrupēt, bet būs arī nieciņi un sīkumi, kurus sagrupēt būs daudz grūtāk. Bet arī šādiem sīkumiem var atrast īsto vietu – tos var salikt pēc krāsām vai tēmām, piemēram, pirātiem vai princesēm,” Dana Gulbe.
Otrais solis uz kārtīgu bērnistabu ir atbrīvošanās no liekajām mantām. Visas mantas, kuras ir liekas, salūzušas vai bērns ar tām pārstājis spēlēties jeb ir no tām izaudzis, saliec maisos, atdod labdarībai, uzdāvini citiem vai izmet. Lielākā kļūda ir salūzušās, nevajadzīgās mantas vai apģērbu samest maisos un noglabāt pažobelē, garāžā, skapja stūrī vai pieliekamajā, – ja mantas netiek laicīgi atdotas vai izmestas, par tām var ātri aizmirst. Tās lieki aizņems vietu mājoklī vai noliktavā un radīs lieku bardaku tur.
Pieejas kārtības uzturēšanai
Kad haoss bērnistabā uzveikts, nākamais solis ir preventīvie pasākumi kārtības uzturēšanai. Dana Gulbe nosauc divas pieejas, kā saglabāt un uzturēt kārtību.
Pirmā pieeja. Piekodini bērnu pēc viena darbiņa pabeigšanas nolikt vietā iesākto un tikai tad ķerties klāt nākamajai aktivitātei. Respektīvi, kad bērns beidz spēlēties vai zīmēt, visi piederumi, spēles vai rotaļlietas atliek atpakaļ kastītēs un tikai tad ņem citas mantas.
Otrā pieeja. Izvēlieties konkrētus pieturpunktus dienas laikā, kuros ir jāsavāc pilnīgi viss. Tas nozīmē, ka bērns var spēlēties, zīmēt vai darināt rokdarbus, bet noteiktos brīžos viņam jāsavāc pilnīgi visas izņemtās spēlītes, kancelejas piederumus vai mantiņas. Šos brīžus dēvē par tranzīta punktiem, kuros mainās darbība, piemēram, bērnam ir jāiet vakariņās, pastaigā uz parku vai ciemos pie vecmāmiņas. Pirms nomainās tranzīta punkts, bērnam ir jāsakārto sava istaba vai zona, kurā ir darbojies. Sadalot dienu trijās vai četrās daļās, vakarā nebūs jātiek galā ar milzīgu jucekli.
Radini bērnu pie kārtības pakāpeniski
Nodod bērna atbildībā kādu bērnistabas zonu – tā būs vieta, kuru pilnībā pārvalda bērns un kurā mamma ar tēti neiejaucās. Zonas lielums ir atkarīgs no bērna vecuma – mazajiem tā var būt neliela mantu kaste, bet pakāpeniski žo zonu paplašini līdz bērns ir atbildīgs par visu savu istabu. Ņem vērā – ja zona būs pārāk liela, tas var būt grūts vai pat neizpildāms uzdevums mazam bērnam.
Piedalies konkursā!
Žurnāla “Baltais Valis” marta/aprīļa numurā meklē konkursu “Krāsu namiņš” un laimē balvas no “Bonava” un “Skrīveru Saldumiem”.
Intervēja Elza Apse