Dilles, lociņi, sāls un pipari ir tik tradicionāli garšaugi un garšvielas, ka bez tiem nav iedomājama neviena latvieša virtuve. Arī tādi populāri cittautu garšaugi kā baziliks, koriandrs, rozmarīns ir, ienākuši latviešu virtuvē uz palikšanu. Un lai arī lielveikalos vairs nav problēmas iegādāties garšaugus, kas pie mums neaug un ļauj virtuvē veikt visneiedomājamākos eksperimentus, nekas nelīdzinās tai garšai un aromātam, ko sniedz tikko plūkta paša audzēta garšaugu lapiņa.
Ja jums patīk gatavot ēst, un ir iespējas iestādīt kaut ko savā piemājas dārziņā, podā vai kastē uz balkona vai loga, var radīt savu garšaugu dārziņu. Tā var padarīt ne tikai interesantāku savu dārzu,bet arī kā radīt garšīgas maltītes ar pašu audzētiem augiem. Pēdējā laikā pasaulē arvien lielāku popularitāti ir ieguvusi tendence garšaugus audzēt krāšņumaugu vietā puķu kastēs balkonos un terasēs. Arī Rīgā ir atrodamas vasaras kafejnīcas, kuru terasēs kopā ar puķēm vai pat bez tām kastēs un podos lepni gozējas baziliks, timiāns, piparmētra un citi garšaugi. Tas ir viens no veidiem, kā audzēt garšaugus, taču, ja ir vieta, kur kaut ko var iestādīt zemē, tad kāpēc gan neizmantot to.
Augu stādīšanai ir visdažādākie varianti. Garšaugus var stādīt gan starp
puķēm, gan sakņu dārzā, gan radīt īpašu akcentu dārzā, izveidojot atsevišķu garšaugu dobi. Veidojot dobi, atkarībā no dārza, var izvēlēties vairākus stilus. Par pamatu var ņemt tradicionālu klostera ārstniecības augu dārzu, un izveidot regulāra plānojuma dārziņu, kur katram augam tiek atvēlēta noteiktas formas dobe, kas izkārtota simetriskā laukumā. Stādījumi tradicionāli tiek norobežoti ar zemu dzīvžogu. Lauku sētā labāk iederēsies dārziņš etnogrāfiskā stilā, kur augi tiek stādīti un audzēti bez noteiktas sistēmas, kur tiek lolots un kopts ikviens, arī nevietā iesējies, augs un kas vairāk atgādina iežogotu puķu pļavu, nevis mazdārziņu. Var izvēlēties veidot garšaugu dārziņu paaugstinātā dobē, kurai iespējams piešķirt visdažādāko formu. 
Pirms augu stādīšanas, būtu vēlams noskaidrot auga tipu un tā augšanas prasības, un dobē grupēt augus, kuriem ir vienādas vai vismaz ļoti līdzīgas vajadzības pēc gaismas, mitruma un barības vielām. Tāpat, veidojot dobi, būtu vēlams zināt, vai augs ir viengadīgs vai daudzgadīgs. Daudzgadīgiem augiem jānoskaidro tā salcietība. Izturīgi daudzgadīgie garšaugi kā salvija, izops, raudene, piparmētra garšaugu dārzā var augt vairākus gadus, un katru gadu, tos var papildināt ar viengadīgiem garšaugiem un tādām ēdamajām pūķiem kā kliņģerītes, vijolītes, gurķenes un kreses. Tā dārzā būs iespējams izaudzēt garšu un krāsu pilnu buķeti, ko pievienot salātiem un citiem ēdieniem.