Pilsētas elpa vēsturiskā daudzveidībā
Daugavas zaļais krasts ar skaisto promenādi, parki, veikali, sabiedriskie transporti, skolas, bērnudārzi un dažāda veida aktivitātes jebkurai gaumei – Ķengarags piedāvā lielu daudzveidību ikvienam tā iedzīvotājam. Šo apkaimi par savu mājvietu izvēlas tie, kam svarīga augsti attīstīta infrastruktūra un iespēja visu nepieciešamo atrast rokas stiepiena attālumā, vienlaikus mītot dabas tuvumā un spējot ātri, ērti un ar sev ērtāko transporta veidu nokļūt ārpus galvaspilsētas.
Kad, klimatam kļūstot siltākam, Baltijas ledus ezers atkāpās līdz tagadējā Rīgas jūras līča robežām, viena no pirmajām teritorijām, kas iznira no tā dzīlēm, bija tieši Ķengarags. Lielākā daļa apkaimes teritorijas tika pievienota Rīgai 1924. zemes reformas rezultātā, savukārt 1934. gadā Ķengarags kļuva par vienu no Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem. Mūsdienās Ķengaraga platība ir 5190 km2 un to par savām mājām sauc teju 52 tūkstoši rīdzinieku, padarot apkaimi par ne vien vienu no lielākajām, bet arī visblīvāk apdzīvotajām Rīgā. Ērtās atrašanās vietas dēļ dzīvi Ķengaragā izvēlas gan Rīgas labajā krastā strādājošie, gan tie, kuru darba dienas paiet Salaspilī, Ikšķilē vai Ogrē.
Ķengarags atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļu un Daugavu un robežojas ar Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm, bet pa Dienvidu tiltu arī ar Katlakalnu. Ķengarags ir viena no teritoriāli lielākajām Rīgas apkaimēm, tādēļ tajā grūti identificēt vienu konkrētu vietējo centru. Tomēr lielākoties par Ķengaraga centru tiek uzskatīta teritorija ap Ķengaraga tirgu un tirdzniecības centru „Dole”. Atsevišķi mazāki vietējie centri iezīmējas ap Prūšu un Rušonu ielas, kā arī ap Prūšu un Ikšķiles ielas krustojumiem.
