Seno muižu mantojums un mūsdienu arhitektūra vienuviet
Ziepniekkalns, kas ir Rīgas apkaime ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, vēsturiski izveidojies no divām savstarpēji diezgan neatkarīgām daļām, kuras skaidrības labad tā arī tiek dēvētas par veco un par jauno Ziepniekkalnu. Šis rajons ir īpašs ar savu nedaudz apbružāto vidi, kurai košas krāsas un mūsdienīgus akcentus piešķir pēdējo gadu laikā uzceltās dzīvojamās mājas un to sakoptā apkārtne, radot vietu ar īpašu noskaņu un auru. Turklāt ērtu satiksmi ar pilsētas centru un citiem kaimiņu rajoniem nodrošina leģendārais 10. tramvajs, vairākas autobusu un trolejbusu līnijas.
Par apkaimi
Veco Ziepniekkalnu vislabāk raksturo agrāko Pierīgas muižiņu atstātais mantojums, kas saglabājies lepnajos vietvārdos un vecajos muižu parkos ar tajos atrodamajiem dižkokiem, nelielās privātmājas un laucinieciskie ielu nosaukumi. Jaunais Ziepniekkalns, kas ar padomju laiku mikrorajoniem tipisko blokmāju apbūvi un pilsētvides plānojumu galvenokārt koncentrējas ap Ozolciema ielu, Valdeķu ielu un Vienības gatvi, izveidojās pagājušā gadsimta 80-tajos gados. Par vecā Ziepniekkalna centru var uzskatīt Ēbeļmuižas parku, kura tuvumā pēdējos gados uzbūvēti un skaisti iekārtoti vairāki jauni dzīvokļu projekti. Pastaigājoties pa tuvējo apkaimi, ir diezgan viegli iztēloties, kā agrākos laikos te pļavās ganījās govis un zirgu pajūgos uz tirgu Rīgā ieradās jelgavnieki. Par lauciniecisko dzīvesveidu vēl tagad liecina apkaimes ielu nosaukumi – Mālu iela, Kāļu iela, Kartupeļu iela.