20.05.2020, 11:22
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumi liecina, ka līdz šī gadsimta beigām vidējā gaisa temperatūra Latvijā palielināsies par vidēji 3,4°C - 5,5°C, kas šobrīd ir visstraujākās klimata pārmaiņas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. "Bonava" kļuvis par pirmo dzīvojamo ēku attīstītāju Eiropā, kas pievienojies globālajai iniciatīvai "Zinātnē balstīti mērķi" (Science Based Targets) un iesaistoties iniciatīvā, apņēmies veicināt esošās klimata situācijas uzlabošanu, par 50% samazinot savu tiešo un netiešo ietekmi uz vidi.
"Mēs kā Latvijā vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs apzināmies savu atbildību būt spēcīgam nozares dalībniekam, kas ar savu darbību veido un īsteno nozares labo praksi. Mēs attīstām jaunas dzīvesvietas, kas atbilst augstām sociālajām un vides vērtībām, īstenojam mājokļu projektus ar vislielāko atbildību pret vidi un cilvēkiem. Kopā ar citiem iniciatīvas dalībniekiem esam apņēmušies veikt izmaiņas savā darbībā, lai līdz 2030.gadam par 50% samazinātu savu tiešo un netiešo ietekmi uz vidi, tādējādi samazinot globālo sasilšanu līdz 1,5°C. Papildus tam turpināsim efektīvu resursu izmantošanu ēku būvniecībā, izmantosim videi draudzīgus materiālus, rūpēsimies par ilgtspējīgu zemes izmantošanu, kā arī pāriesim uz atjaunojamo enerģiju un degvielu," informē "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.
Viņš arī norāda, ka Latvijas iedzīvotāji arvien lielāku vērību sāk pievērst ne vien ēkas ilgtspējai un energoefektivitātei, bet arī tās ietekmei uz vidi. "Bonava" novērojumi liecina, ka iedzīvotājiem, pieņemot lēmumu par jauna dzīvokļa iegādi, arvien svarīgāki kļūst tādi aspekti kā videi draudzīgu materiālu izmantošana, kā arī mājokļa nākotnes vērtība un ekspluatācijas izmaksas.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš uzsver: "Ekonomikas ministrija atzinīgi vērtē "Bonava Latvija" pievienošanos šai starptautiskajai iniciatīvai, apliecinot uzņēmumā sāktās pārmaiņas un inovācijās balstītu atbildīgu rīcību. Tas ir labs ieguldījums gan sabiedrības, gan biznesa vides uzvedības maiņā, tuvinoties Eiropas zaļajam kursam. Arī viens no Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķiem ir virspusēji veicināt resursu efektīvu izmantošanu un nodrošināt pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu globālajā rīcībā klimata pārmaiņu mazināšanai. Uzņēmuma iesaiste resursu efektivitātes uzlabošanā noteikti būs investīcijas uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmē, zināšanu kapitāla un kapacitātes uzlabošanā, kā arī uzņēmuma "zaļajā" atpazīstamībā, vienlaikus iesaistoties apkārtējās vides un gaisa kvalitātes uzlabošanā un dabas kapitāla aizsardzībā."
Globālajai iniciatīvai "Zinātnē balstīti mērķi" (Science Based Targets) šobrīd ir pievienojušies jau vairāk nekā 850 uzņēmumu no visas pasaules. Iniciatīva "Zinātnē balstīti mērķi" ir partnerība starp Oglekļa emisiju novērošanas projektu (CDP), Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālo līgumu (UNGC), Pasaules Resursu institūtu (WRI) un Pasaules Dabas fondu.