No finansiālā aspekta līdz drošības sajūtai: kāpēc pieauguši cilvēki dzīvo kopā ar vecākiem?

Dzīve ar vecākiem ir finansiāli izdevīgāka

Kā liecina aptaujas rezultāti, kopā ar vecākiem dzīvo 17% Latvijas iedzīvotāju; vēl 9% atzīst, ka īsāku vai ilgāku laiku ir sildījušies vecāku azotē pēc pilngadības sasniegšanas, kaut arī šobrīd jau uzsākuši patstāvīgas gaitas. Lielākoties zem vecāku jumta mitinās 18–29 gadus veci Latvijas iedzīvotāji – tā norādījusi trešā daļa respondentu šajā vecuma grupā.

Kā svarīgāko iemeslu dzīvei kopā ar vecākiem vairums – 71% aptaujāto – min finansiālo aspektu: 41% atzīst, ka kopīga saimniecība ir finansiāli izdevīga, bet 30% norādījuši, ka nevar atļauties dzīvot atsevišķi un maksa par vairākām dzīvesvietām ģimenei ir pārāk liels slogs. Tiesa, 6% atzīst, ka tas rada arī zināmas grūtības, jo ģimene nespēj vienoties, kā sadalīt kopīgos tēriņus.

“Ja dzīve kopā ar vecākiem sagādā tikai prieku, tas ir lieliski. Skumja šī situācija kļūst tad, ja cilvēkiem nav izvēles iespēju: dzīvot atsevišķi gribētos, bet finansiāli to nevar atļauties. Tieši šis aspekts ir galvenais šķērslis dzīvei savā mājoklī,” skaidro Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs. Viņš norāda – viena no Latvijai raksturīgām problēmām ir vēlme dzīvot ļoti lielos mājokļos, kas visbiežāk netiek funkcionāli izmantoti un rada milzīgas iegādes un uzturēšanas izmaksas.

Vecāku mīlestība ne vienmēr nāk par labu

Vairums (58%) aptaujas respondentu vecāku mājas pametuši līdz 23 gadu vecumam, taču katrs desmitais kopā ar vecākiem dzīvojis arī pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas. Finansiālais aspekts, protams, nav vienīgais, kas nosaka cilvēku izvēli: 32% norāda, ka vecākiem vai vecvecākiem vajadzīga pastāvīga aprūpe, savukārt gandrīz puse to, kuri dzīvo ar vecākiem, min arī dažādus ar pašsajūtu saistītus iemeslus. Ceturtajai daļai tā ir ērtāka dzīve, 16% – emocionāli iemesli, 8% turpina tradīciju. Respondenti minējuši tādus iemeslus kā drošības sajūta, iespēja nejusties vientuļam vai saņemt ikdienas rūpes.

“Ir ļoti daudz cilvēku, kuri nevēlas pamest vecāku mājas, jo tur ir pārāk komfortabli. Arī vecākiem ir grūti atlaist emocionālo saikni ar savu bērnu, tomēr, cilvēkam pieaugot, to vajadzētu darīt. Ja pieaugušais bērns negrib doties prom no mājām, vecākiem vajadzētu pamazām sākt pasliktināt savas atvases dzīves apstākļus,” iesaka viena no diskusijas dalībniecēm, personības izaugsmes un pāru attiecību konsultante Līva Spurava.

Tam, ka dzīve kopā ar vecākiem neveicina patstāvības un atbildības sajūtas veidošanos un kavē emocionālu nobriešanu, piekrīt arī geriatrs un rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas gerontoloģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Zaļkalns: “Ja vecāki novērtē, ka bērns 22 vai 25 gadu vecumā nav nobriedis patstāvībai, tad viņš uz šo patstāvību ir jāvirza, tā jāveicina.”

Ja tomēr dzīvošana atsevišķi šķiet emocionāli pārāk grūta, piemērots risinājums ir dzīve atsevišķās telpās, bet nelielā attālumā vienam no otra. Kā rāda “Bonava Latvija” pieredze, nereti cilvēki vienā un tajā pašā kāpņu telpā pērk dzīvesvietu gan sev, gan vecākiem.

“Ir ģimenes, kurām pietiekami liels fizisks attālums nāk tikai par labu, savukārt ir ģimenes, kas tīri labi var sadzīvot vienā mājā, pretējos dzīvokļos. Ja cilvēks zina savas individuālās robežas un respektē otra privātumu, piemēram, pirms doties uz otra dzīvokli, piezvana un par to pabrīdina, manuprāt, nekādiem konfliktiem nevajadzētu rasties,” pārdomās dalās Līva Spurava.

Visu diskusiju “Dzīvošana ar vecākiem – bagātība vai trauma?” skatieties šeit.

*Latvijas iedzīvotāju aptauju par pieredzi, dzīvojot kopā ar vecākiem, “Bonava Latvija” veica sadarbībā ar Norstat 2020. gada augustā, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.