22.05.2024, 13:11
Mēdz teikt, ka vienā virtuvē divām saimniecēm vietas nav. Tomēr gandrīz pusē jeb 47% Latvijas mājsaimniecību zem viena jumta mīt vairākas paaudzes, liecina vadošā mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktā aptauja*. Vai tiešām tas nozīmē garantētas nesaskaņas? Kaut arī viennozīmīgi pozitīvu attieksmi pret vairāku paaudžu sadzīvošanu aptaujātie nepauž, lielākais ieguvums, daudzuprāt, ir būšana blakus saviem vistuvākajiem cilvēkiem ik dienu.
Mīļums, atbalsts, iespēja mācīties vienam no otra, vecāko paaudžu sniegtie padomi, dzīves viedums un pieredze, vieglāka kopā saimniekošana – tie ir tikai daži no iemesliem, kurus Latvijas iedzīvotāji min kā galveno ieguvumu, vairākām paaudzēm dzīvojot kopā. 65% aptaujāto tā ir labprātīga izvēle, un biežāk uz to norāda vīrieši (79% vīriešu un 55% sieviešu). Vienlaikus tikai 24% to vērtē izteikti pozitīvi, un par vairāku paaudžu kopdzīvi lielākoties priecājas respondenti vecuma grupā 50+.
Sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks skaidro, ka kopdzīves modeļi un formas gadu gaitā mainās un atkarīgas no ekonomiskajām iespējām: “Rietumeiropas un Ziemeļeiropas sabiedrībā kā ideāls tiek uzsvērta neolokālā rezidence jeb kārtība, kad jaunais pāris vai jaunais cilvēks veido atsevišķu mājsaimniecību no vecākās paaudzes. Tajā pašā laikā, kā redzams pēc aptaujas datiem, cilvēkiem ne vienmēr ir tāda iespēja vai vēlēšanās – dzīvot atsevišķi.” Lai gan kopdzīvei vienā saimniecībā ir gan pozitīvās, gan negatīvās puses, kā uzsver sociālantropologs, viens no ieguvumiem ir ekonomiskais izdevīgums.
Arī 58% aptaujāto kā būtisku iemeslu kopdzīvei ar vecākām un jaunākām paaudzēm min iespēju ietaupīt resursus. Vēl 55% atzīst, ka tā ir vieglāk saimniekot – pieskatīt bērnus, gatavot ēst, uzkopt māju utt. Lielāko ieguvumu TOP 3 noslēdz mīļums, atbalsts un iespēja mācīties vienam no otra, ko izjūt 35% iedzīvotāju.
““Bonava”’novērojumi gadu gaitā un arī mūsu veiktās aptaujas rāda, ka māju sajūta veidojas tur, kur cilvēki jūtas droši, bet pārliecību par drošību vairo labas attiecības ar apkārtējiem. Kopienām piemīt liels spēks uzlabot ne tikai drošības, bet arī laimes sajūtu – tas attiecināms gan uz ģimenēm un saticīgu kaimiņu būšanu, gan apkaimju kopienām.” saka “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.
Savukārt kā galveno šķērsli harmoniskai kopdzīvei 69% aptaujāto min atšķirīgus ieradumus, vajadzības un ikdienas ritmus, bet vēl 66% – atšķirīgus viedokļus par ikdienas situācijām, saimniekošanu, noteikumiem, atbildību un pienākumiem. Uz to biežāk norāda sievietes nekā vīrieši, iespējams, daļēji apliecinot seno teicienu, ka vienā virtuvē ar divām saimniecēm tiešām ir par daudz.
Klāvs Sedlenieks skaidro, ka būtisks priekšnoteikums, lai paaudžu dzīve zem viena jumta izdotos, ir pietiekami daudz privātās telpas katram ģimenes loceklim: “Ja cilvēks dzīvo kopā ar savu vecvecmāmiņu un vecmāmiņu vienā istabā, protams, tas var būt apgrūtinoši. Mājās, kurās katram ir atsevišķa ieeja, kopdzīve, visticamāk, veidosies saticīgāka.”
“Lielāka izmēra privātmājās droši vien ir vieglāk organizēt sadzīvi tā, lai katrai paaudzei būtu sava dzīves telpa un iespēja izbaudīt privātumu, netraucējot citiem ar savu ritmu un paradumiem. Dzīvokļos daudz rūpīgāk jādomā par funkcionālu plānojumu, kas ne tikai ļauj visiem justies ērti, bet arī nodrošina pietiekami daudz vietas dažādu mantu uzglabāšanai, lai saglabātu kārtību un nepārsātinātu dzīves telpu. Tomēr kopīgas vērtības un intereses, atbalsts, dalīšanās zināšanās un iedvesma, ko viens otram sniedz dažādu paaudžu ģimenes locekļi, ir milzīga vērtība, kas veicina emocionālo labsajūtu un rada īstu māju sajūtu,” rezumē Kaspars Ekša.
Klāvs Sedlenieks prognozē, ka arī tuvākajā nākotnē tendences paliks nemainīgas un izšķirošā loma lēmuma pieņemšanā – veidot jaunu mājsaimniecību vai tomēr nē – būs tieši cilvēku finansiālajām iespējām: “Jo spiedīgāki būs materiālie apstākļi un nebūs iespēja vai vēlme uzņemties kredītsaistības, lai iegādātos jaunus dzīvokļus vai mājas, jo biežāk tiks izdarīta izvēle par labu dzīvei kopā ar vecākiem un vecvecākiem vienā mājsaimniecībā.” Viņš uzsver, ka mūsdienās īpašuma iegāde ir nopietns solis un īpaši riskanti uzņemties ilgtermiņa saistības var šķist tiem, kas ikdienā pelna iztiku, strādājot, piemēram, īstermiņa vai ilgtermiņa projektos. Neskaidrība par nākotni un peļņas iespējām pēc projekta noslēguma var būt iemesls, kādēļ par mājokļa iegādi pievilcīgāks var šķist īres tirgus.