Jauno mājokļu ciematā Dreiliņos atklāts tēlnieka Pētera Ķimša vides mākslas objekts “Balodis”
14.11.2025, 12:05
13. novembrī nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” jaunajā projektā “Valterciems” atklāts tēlnieka Pētera Ķimša vides mākslas objekts “Balodis”. Aptuveni 4 tonnas smagais monolīts no Siguldas puses 5 mēnešu laikā pārtapis par vides mākslas darbu un turpmāk bagātinās jauno apkaimi, priecējot tās iedzīvotājus un viesus.
Lai veicinātu mākslas un arhitektūras mijiedarbību pilsētvides attīstībā, “Bonava Latvija” sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju pagājušā gada nogalē izsludināja vides mākslas objektu ideju konkursu topošajā dzīvojamā projektā “Valterciems”. Konkursa tēma bija “Putni”, un kopumā tika saņemti 18 pieteikumi no jaunajiem māksliniekiem. Darbus izvērtēja kompetenta žūrija, kas svinīgā apbalvošanas ceremonijā piešķīra pirmo vietu diviem izcilākajiem darbiem – “Balodis” un “Pūce”. Abu darbu autors, tēlnieks Pēteris Ķimsis, saņēma 2400 eiro naudas balvu un iespēju realizēt savu māksliniecisko ideju dzīvē.
Darbu pie vides objekta “Balodis” tēlnieks uzsāka šī gada jūnijā, veidojot to jauno dzīvojamo māju ciemata pirmās ēkas pagalmā. Objekts radīts tā, lai organiski iekļautos projekta vidē un harmoniski papildinātu apkārtējo ainavu, kļūstot par atpazīstamu apkaimes identitātes simbolu. Skulptūras diametrs sasniedz gandrīz divus metrus, bet augstums – vairāk nekā vienu metru. “Balodis” izgatavots no monolīta akmens, savukārt acis un knābis veidoti no alumīnija, piešķirot darbam smalku kontrastu.
Kā stāsta tēlnieks Pēteris Ķimsis, kurš konkursā pieteicās, vēl būdams Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas pēdējā kursa students, ideja par vides objektu baloža formā viņam šķitusi dabiska un pilsētvidē organiski iederīga. “Balodis ir mums visiem pazīstams tēls – gan kā pilsētas ikdienas sastāvdaļa, gan kā mieru un līdzāspastāvēšanu simbolizējošs vēstnesis. Veidojot drošu un iekļaujošu vidi, mēs stiprinām mieru – vienu no būtiskākajām vērtībām, ko cilvēks sagaida no savām mājām,” skaidro mākslinieks.
Tēlnieks atzinīgi novērtē attīstītāja un Latvijas Mākslas akadēmijas sadarbību, kas devusi iespēju studentiem un jaunajiem māksliniekiem attīstīt profesionālās prasmes un īstenot savas radošās ieceres reālā vidē. Pēteris Ķimsis atzīst, ka šis projekts viņam bijis īpašs – pirmā reize, kad mākslinieciskā vīzija pārtapusi reālā objektā pilsētvidē.
“Spītējot mainīgajiem laikapstākļiem un būvdarbiem, kas norisinājās līdztekus skulptūras tapšanai, tēlniekam Pēterim Ķimsim izdevies izcili apvienot estētiku ar funkcionalitāti, radot darbu, kas organiski iekļaujas ciemata vidē un kļūs par iedvesmojošu orientieri un satikšanās vietu iedzīvotājiem. Konkursa mērķis bija radīt ilgtspējīgu un mākslinieciski augstvērtīgu vides objektu, kas bagātina jaunā dzīvojamā projekta identitāti un stiprina iedzīvotāju piederības sajūtu, un esmu pārliecināts, ka tas ir izdevies. Par to mums palīdzēs pārliecināties pirmās mājas iedzīvotāji, kuri nupat saņēmuši savu jauno mājokļu atslēgas,” prognozē “Bonava Latvija” projekta attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis, piebilstot, ka, turpinot ciemata attīstību, plānots īstenot arī otru konkursā uzvarējušo ideju – vides objektu “Pūce”.
Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors administratīvajā un radošajā darbā profesors Andris Vītoliņš uzsver, ka šādas sadarbības iniciatīvas ir būtiskas gan studentiem, gan pilsētvides attīstībai: “Šie projekti palīdz jaunajiem māksliniekiem spert soli tuvāk profesionālajai videi – pārbaudīt savas idejas praksē, sadarboties ar dažādu nozaru speciālistiem un redzēt, kā viņu darbs iegūst reālu, sabiedrībā redzamu formu.”
Viņš pauž pārliecību, ka šāda veida konkursus būtu jāturpina rīkot arī nākotnē, vēl ciešāk iesaistot gan uzņēmējus, gan pašvaldības: “Mēs esam pelnījuši vidi, kurā māksla ir klātesoša ikdienā. Tā atsvaidzina, iedvesmo un liek uz mirkli apstāties, lai paskatītos uz pasauli citām acīm. Šāda pieredze ir nenovērtējama gan māksliniekiem, gan visai sabiedrībai kopumā.”
Pasākuma dienā svinīgi tika atklāta arī projekta pirmā sešstāvu dzīvojamā māja Ēvalda Valtera ielā 44A, kurā izbūvēti 42 energoefektīvi divu līdz četru istabu dzīvokļi. Ēku un dzīvokļus pirmo reizi aplūkot klātienē bija aicināti gan topošie iedzīvotāji, gan interesenti. Ņemot vērā, ka ciemata koncepciju caurvij putnu tematika, kas atklāsies gan ēku arhitektūras detaļās, gan vides labiekārtojumā, pirmā māja veltīta Latvijas dabai raksturīgajām mežmalu iemītniecēm – čakstēm.