Aptauja: jauna mājokļa galvenais iegādes kritērijs pilsētās – izmērs, laukos – attālums līdz darbam vai izglītības iestādei
06.02.2026, 12:00
Pārcelšanos uz jaunu mājokli šī gada laikā apsver 25 % jeb katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, liecina mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” aptauja*. Lielākoties par to domā gados jauni rīdzinieki. Gandrīz katram piektajam nepieciešamību pēc jaunas mājvietas rada ģimenes sastāva izmaiņas, un kopumā cilvēki lūkojas pēc lielākiem un energoefektīvākiem mājokļiem, kas atrodas tuvāk darbam vai skolai.
Vairāk nekā puse jeb 54 % to, kuri plāno pārcelšanos, gatavojas kļūt par sava mājokļa īpašniekiem: 30 % plāno iegādāties dzīvokli, bet 24 % – privātmāju. Uz īrētu dzīvokli vai privātmāju grasās pārcelties 16 % respondentu, galvenokārt jauni cilvēki vecumā līdz 39 gadiem. Savukārt 25 % to, kuri plāno pārcelties, vēl nav izlēmuši, kāda veida mājokli izvēlēties.
Galvenais kritērijs Latvijas iedzīvotājiem mājokļa izvēlē ir tā izmērs: 39 % aptaujas dalībnieku vēlas pārcelties uz lielāku mājokli, 5 % – uz mazāku, un kopumā 17 % norāda, ka tas saistīts ar ģimenes pieaugumu vai citām pārmaiņām ģimenes sastāvā. Lielāku mājokli biežāk vēlētos gados jauni cilvēki (apmēram puse visu respondentu līdz 39 gadu vecumam) un rīdzinieki (49 %), retāk – citās pilsētās un laukos dzīvojošie, kā arī gados vecāki cilvēki.
Seniori virs 60 gadu vecuma galvenokārt izvēlētos mazāku (28 %) vai energoefektīvāku mājokli (28 %). Kopumā energoefektivitāte ir svarīgākais mājokļa iegādes kritērijs katram piektajam Latvijas iedzīvotājam. Lielākoties šādu viedokli pauž seniori, rīdzinieki, Zemgales reģiona iedzīvotāji, kā arī laukos dzīvojošie.
“Nav noslēpums, ka dzīve ēkās ar zemu energoefektivitāti ikdienā izmaksā daudz dārgāk nekā jaunās un energoefektīvās ēkās. Iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, kuri vairs nav ekonomiski aktīvi, tas var būt izšķirošais kritērijs, kāpēc tiek pieņemts lēmums par dzīvesvietas maiņu. Redzam, ka šis faktors ir īpaši svarīgs noteiktās lokācijās. Rīgā to galvenokārt ietekmē novecojušais dzīvojamais fonds, savukārt laukos neērtības sagādā šī gada īpaši bargā ziema, kas būtiski ietekmē apkures izmaksas,” skaidro “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša
14 % aptaujāto atzīst, ka pašreizējais mājoklis un ar to saistītie izdevumi viņiem ir par dārgu. Vēl tikpat daudzi vēlētos dzīvot tuvāk darbam vai izglītības iestādei, un izteikti vairāk šādu atbilžu ir vecuma grupās no 18 līdz 29 gadiem un no 50 līdz 59 gadiem. Galvenokārt tuvums darbam vai skolai ir svarīgi lauku iedzīvotājiem – 27 % laukos dzīvojošo gribētu dzīvot tuvāk darba vietai vai skolai, kamēr pilsētās – vidēji tikai 12 %.
“Jaunībā ir svarīgi bez mācībām paspēt vēl daudz ko citu, tāpēc negribas lieki tērēt laiku ceļā. Savukārt pirmspensijas vecumā cilvēki arvien vairāk novērtē brīvo laiku, iespēju veltīt vairāk laika atpūtai un ģimenei. Laukos tas bieži ir saistīts ar darba trūkumu māju tuvumā, cilvēkiem nākas mērot gana tālu ceļu līdz darba vietai, turklāt ne visur ir labi attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra. Tomēr kopumā pēdējo gadu novērojumi un arī šajā aptaujā gūtie secinājumi rāda, ka īres tirgus ir ļoti dzīvīgs un arvien vairāk cilvēku dod priekšroku īrei, elastīgi pielāgojoties pārmaiņām savā dzīvesveidā,” stāsta Kaspars Ekša.
* Aptauju 2026. gada janvārī īstenojusi pētījumu kompānija Norstat, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.