Eksperti: arī viens pelnītājs Latvijā var tikt pie sava mājokļa, taču nepieciešams plāns un disciplīna

Diskusijā piedalījās “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša, Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons un grafiskais dizainers, divu bērnu tēvs Uldis Stīpnieks, kurš dalījās savā personīgajā pieredzē ceļā uz mājokļa iegādi.

Pieaug vienatnē dzīvojošo cilvēku interese par savu mājokli

Kā norāda Kaspars Ekša, mājokļu tirgus ir atdzīvojies, un šobrīd mājokļus iegādājas cilvēki, kuri vēlas uzlabot dzīves kvalitāti sev un saviem tuviniekiem. Pircēju profils jaunajos projektos saglabājas nemainīgs – tie pārsvarā ir jaunie speciālisti un ģimenes 30–45 gadu vecumā ar vienu vai vairākiem bērniem.

Vienlaikus pieaug to cilvēku skaits, kuri mājokli iegādājas vieni. Šo tendenci veicina sabiedrības pārmaiņas un vienas personas mājsaimniecību skaita pieaugums, kas palielina pieprasījumu pēc kompaktākiem un finansiāli pieejamākiem dzīvokļiem.

Tāpat K. Ekša uzsvēra, ka Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem mājokļu īpašumtiesību rādītājiem, kas liecina par to, ka cilvēki biežāk meklē iespējas mājvietu tieši iegādāties, nevis īrēt.

Lielākais izaicinājums ceļā uz savu mājokli – pirmā iemaksa

Diskusijā vairākkārt tika uzsvērts, ka būtiskākais šķērslis ceļā uz savu mājokli daudziem iedzīvotājiem joprojām ir pirmās iemaksas uzkrāšana. Lai gan ikmēneša kredīta maksājums bieži ir pielīdzināms īres maksai, sākotnējais kapitāls daudziem ir grūti sasniedzams.

Savā pieredzē dalījās arī divu bērnu tēvs Uldis Stīpnieks, kurš kā vienīgais pelnītājs mērķtiecīgi krāj pirmajai iemaksai. Viņš atzīst, ka ilgstoša dzīvošana īrētā mājoklī rada nestabilitāti un apgrūtina uzkrājumu veidošanu: “Īres nauda ir tā nauda, kas vairs neatgriezīsies, turklāt nav arī pārliecības par nākotni, piemēram, vai un kad tiks pacelta īres maksa. Savs mājoklis tomēr dod stabilitāti un arī brīvību, kaut vai domājot par to, kā iekārtot bērnu isatabu un kādā krāsā krāsot sienas.”

Lai sasniegtu mērķi, vīrietis ir pieņēmis arī praktiskus lēmumus - īslaicīgu pārcelšanos pie vecākiem, atteikšanos no līzingā esošās automašīnas, kā arī citu izdevumu pārskatīšanu.

Bankas vērtē finanšu stabilitāti, nevis ģimenes modeli

Kā uzsvēra Reinis Jansons, tad bankas primāri vērtē nevis ģimenes modeli, bet klienta finanšu stabilitāti un spēju pildīt saistības ilgtermiņā. “Kredīts nedrīkst kļūt par slogu, tāpēc tiek analizēti ienākumi, to regularitāte, esošās saistības un tas, cik liela ienākumu daļa tiks novirzīta kredīta maksājumam. Svarīgi, lai pēc kredīta maksājumiem paliek pietiekami līdzekļi ikdienas izdevumiem,” norāda R. Jansons.

Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka arī viens cilvēks Latvijā var saņemt mājokļa kredītu, nepiesaistot līdzaizņēmējus, ja ienākumi ir pietiekami, turklāt pieejami arī dažādi atbalsta instrumenti, tostarp ALTUM garantiju programmas, kas samazina nodokļu slogu un palīdz ar pirmo iemaksu.

Galvenie priekšnosacījumi – konkrēts plāns un finanšu disciplīna

Eksperti vienprātīgi uzsvēra, ka ceļš uz savu mājokli sākas ar skaidru finanšu plānu. Tas ietver budžeta pārskatīšanu, regulāru uzkrājumu veidošanu, nepieciešamības gadījumā – ienākumu palielināšanu.

Vienlaikus ieteicams konsultēties nevis ar vienu, bet ar vairākām bankām un veikt tā saukto “stresa testu”, izvērtējot spēju segt maksājumus arī nelabvēlīgos apstākļos. Tāpat būtiski vērtēt ne tikai kredīta maksājuma lielumu, bet arī kopējās dzīvošanas izmaksas – komunālos maksājumus, ēkas energoefektivitāti un kvalitāti, jo lielākoties tieši jaunie projekti ir energoefektīvāki un ilgtermiņā arī finansiāli izdevīgāki.

Pirmajam mājoklim nevajadzētu izvirzīt arī pārāk augstas prasības – bieži tas ir pirmais solis ceļā uz lielāku īpašumu nākotnē un var kalpot kā būtisks ieguldījums ar pieaugošu vērtību.

Diskusijas dalībnieki pauž pārliecību, ka arī cilvēkam, kurš dzīvo viens vai ir vienīgais pelnītājs mājsaimniecībā, savs mājoklis Latvijā ir sasniedzams mērķis. Tomēr tas prasa apzinātu pieeju, finanšu disciplīnu un gatavību pieņemt pragmatiskus lēmumus. Galvenais ir sākt rīkoties, nevis gaidīt ideālos apstākļus.

Diskusijas ieraksts pieejams “Bonava Latvija” Facebook lapā.