Zaļo salu sardzē

08.07.2021, 13:42

Zaļo salu sardzē: kā un kāpēc būvlaukumos tiek izcirsti koki?

Kokiem un apstādījumiem pilsētvides ainavā ir būtiska nozīme ne tikai no arhitektūras, bet arī ekoloģijas un dabas aizsardzības viedokļa. Vienlaikus lielo pilsētu attīstība un izplešanās ir normāls un neizbēgams process, bieži vien radot zināmu ietekmi arī uz zaļās zonas īpatsvaru, faktiski nozīmējot koku izciršanu. Savukārt rīdzinieki ik pa laikam stājas koku sardzē, cenšoties nepieļaut kārtējā koka nociršanu tur, kur pēc brīža lemts slieties jaunai ēkai. Kā un kāpēc, uzsākot jaunu būvniecības projektu, tiek nocirsti koki un vai no tā patiešām nevar izvairīties, stāsta mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” ainavu arhitekte Evisa Dzerkale.

Zaļās infrastruktūras elementi (parki, dārzi, skvēri, apstādījumi, atpūtas zonas u.c.) pilsētvidē palīdz saglabāt veselīgas ekosistēmas un mazināt negatīvo klimata pārmaiņu ietekmi. Apzaļumoti namu pagalmi, koku alejas un parku apstādījumi ir ne tikai vizuāli pievilcīgs risinājums, bet būtisks atbalsts pilsētvidei.

“Koki ielu malās veido dabisku apēnojumu un karstās vasaras dienās samazina gan gaisa, gan asfalta temperatūru, turklāt mazina gaisa piesārņojumu, piesaistot oglekļa dioksīdu. Pārdomāta augu dažādība veicina bioloģisko daudzveidību pilsētā un pievilina taureņus un bites, bet namu un autostāvvietu zaļie jumti un sienas samazina cietā seguma apjomu pilsētvidē un absorbē lielu daļu lietusūdens. Jo zaļāka pilsēta, jo patīkamāk tajā uzturēties gan iedzīvotājiem, gan viesiem, tādējādi veicinot gan ekonomiku, gan padarot dzīvi pilsētā ērtāku un labklājīgāku,” stāsta Evisa Dzerkale.

Galu galā, diez vai kāds iebildīs pret zaļu pagalmu, kas pat pilsētvidē ļauj klausīties putnu dziesmās un sniedz paēnu vasaras karstumā. Tāpēc arī saprotams iedzīvotāju satraukums, redzot jauno projektu būvlaukumos vīrus ar zāģiem, kas gāž gar zemi tur gadiem augušos kokus. Tomēr šo darbību pamatā ir stingri kritēriji un reizēm pat drošības noteikumi, lai kāds padzīvojis un aizlūzis koks, krītot vējainākā naktī, neapskādētu namu jumtus, automašīnas vai cilvēkus.

Koks pie ārsta – arborista apskate

Iegādājoties zemi, nekustamā īpašuma attīstītāji sāk ar esošās situācijas novērtēšanu. Ja projektā paredzēta ēka vai stāvlaukums, bet tieši tajā vietā aug vērtīgs koks, gan ēkas, gan stāvlaukuma atrašanās vietu, iespējams, nāksies pielāgot un atstāt dabiskas zaļās salas. Kaut arī ne vienmēr izdodas rast kompromisu, vērtīga, veselīga koka nociršana tomēr nav tendence, bet drīzāk izņēmums – lielākoties tiek likvidēti pašizsējas rezultātā ieauguši koki ar nelielu celma caurmēru, nevērtīgi vai pilnīgi atmiruši koki. Ja tomēr nākas nocirst vērtīgu koku, tā vietā projekta attīstītājam jākompensē koka zaudējums un jāparedz jaunu koku stādījumi.

To, vai koks ir vērtīgs, nosaka speciālists. Pirms projekta attīstītājs uzsāk jebkādas darbības būvlaukumā, visus teritorijā augošos kokus novērtē arborists – koku speciālists, kura uzdevums ir noteikt, kā būvniecība ietekmēs apkārtējās vides izmaiņas un apkārt augošos kokus, un izstrādāt koku aizsardzības plānu būvlaukumā.

“Katrs koks tiek novērtēts, ņemot vērā tā fizisko stāvokli un vitalitāti – vai koks ir augošs, spēka pilnbriedā, vai jau noveco un sarūk. Arborists ņem vērā visu: kādas koku sugas aug teritorijā, cik veci ir šie koki, kāds ir to augstums un stumbra apkārtmērs, vai tie ir dižkoki, vai arī satrupējuši un pat atmiruši koki, kas apdraud garāmgājējus vai īpašumu. To visu apkopojot, arborists nosaka koka vērtību, iedalot tos nevērtīgos, mazvērtīgos, vērtīgos, ļoti vērtīgos un izcilos. Pat, ja teritorijā aug 100 koku, katrs no tiem tiek šādi apsekots, fotografēts, novērtēts un iestrādāts projekta rasējumā ar rekomendācijām – vai koku ieteicams nocirst, vai arī tikai jāizzāģē sausie zari un jāsakopj vainags. Pat, ja ir plānota koku ciršana, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju attīstītājs Bonava vienmēr cenšas iestādīt vairāk, nekā izcirst, un vairumā mūsu projektu jaunveidojamo apstādījumu īpatsvars būtiski pārsniedz izcērtamo koku skaitu,” skaidro Evisa Dzerkale.

Koku aizsardzības plāns

Pēc pirmās apskates un iepazīšanās ar projektu arborists izstrādā plānu, kā aizsargāt katru konkrēto koku būvlaukumā. Tas ir svarīgi, lai būvdarbu noslēgumā koks nebūtu traumēts un neiznīktu. “Koku aizsardzības mehānismi ir dažādi, tas atkarīgs no darbu veida un tā, cik tālu no koka stumbra un saknēm šie darbi notiek. Piemēram, dēļu vairogi palīdz pasargāt kokus no mehāniskiem bojājumiem. Ļoti uzmanīgi jāstrādā koku tiešā tuvumā:  stumbrus nedrīkst apbērt ar zemi, bet sakņu zonā – kraut un uzglabāt būvmateriālus vai būvgružus un braukt ar tehniku, jo tas noslogo koka sakņu sistēmu. Tāpat ir aizliegta augsnes bīdīšana vai norakšana, kas var novest pie sakņu pārraušanas un iekaltēšanas. Vietās, kur visbiežāk pārvietojas būvniecības smagã tehnika, ap tuvumã esošajiem kokiem jāuzstāda lielas plātnes, kas pasargā no augsnes sablīvēšanās.

Ik pa laikam medijos un sociālajos tīklos dzirdams par gadījumiem, kad nevērīgas būvnieku attieksmes dēļ rakšanas darbu laikā tiek sabojātas koku saknes. Bonava kā videi draudzīgas filozofijas piekritējs būvdarbus koku tuvumā veic ar vislielāko vērību, izmantojot caurdures metodi vai gaisa lāpstu, tādā veidā nodrošinot īpaši delikātu pieeju koku sakņu aizsardzībai. Turklāt šādus rakšanas darbus vienmēr uzrauga sertificēts arborists,” stāsta ainavu arhitekte.

Pirms ķerties pie darbiem, projekta attīstītājam jāsaņem Rīgas pilsētas būvvaldes atļauja mazvērtīgo koku ciršanai, turklāt šajās atļaujās tiek atsevišķi norādīts katrs nocērtamais koks. Visi koku aizsardzības pasākumi būvlaukumā un to apkopšana notiek tikai sertificēta arborista vadībā, kurš uzrauga, vai koku izciršana notiek saskaņā ar projektu un vai palikušie koki ir pareizi sagatavoti, lai netiktu bojāti būvdarbu laikā.

“Daudziem satraucoša var šķist koku zaru apzāģēšana pirms būvdarbu uzsākšanas. Taču tas tiek darīts, lai būvdarbu laikā nejauši netraumētu saglabājamo koku vainagus. Kur iespējams, koku zari tiek pieliekti un atsieti. Pēc būvdarbu beigām kokam jānodrošina bagātīga augsne un mēslojums, lai palīdzētu tam atjaunoties, un tas “jāsafrizē”, lai priecētu ar skaistu, koptu vainagu. Katrā ziņā koku zaru apzāģēšanu drīkst veikt tikai sertificēta arborista uzraudzībā, un to stingri ievērojam katrā Bonava projektā,” skaidro Evisa Dzerkale.

Ar mīlestību pret ēkām un kokiem

Cilvēkiem ir vajadzīgi gan jauni mājokļi, gan zaļa, patīkama vide, tāpēc nekustamo īpašumu attīstītājiem nereti nākas rast kompromisu starp dabas un arhitektu piedāvājumu. Arvien populārāka ir tendence izmantot dabisko ainavu projekta apzaļumošanai, un tas sakāms ne tikai par kokiem: ja pļavā blakus teritorijai aug pelašķi, tā var kļūt par lielisku iedvesmu ainavu arhitektam izveidot pļavu arī nama pagalmā. Dabiskas vides veidošana ir ne tikai moderna, bet arī ilgtspējīga, jo tajā tiek izmantoti Latvijas augu valstij raksturīgi augi, kas labi pārziemo mūsu klimatiskajos apstākļos un nesagādā galvassāpes kopējam.

“Vērīgam cilvēkam daba pati pasaka priekšā, kā iekārtot nama pagalmu: atliek vien novērtēt tajā jau augošos kokus, dabisko reljefu, ģeoloģiju un gruntsūdeņu līmeni. Dabiskā ainava ir noteicošais faktors teritorijas attīstībā. Tāpēc arī pret kokiem atbildīgi nekustamo īpašumu attīstītāji, kā Bonava, izturas ar tādām pašām rūpēm un mīlestību kā pret topošo ēku,” uzsver Evisa Dzerkale.