Apkures sezonas rēbuss: kā samazināt izmaksas, neatsakoties no komforta

Ieguvēji – energoefektīvu ēku iedzīvotāji

Siltumenerģijas tarifu izmaiņas skars lielāko daļu rīdzinieku – ne tikai iedzīvotājus, bet arī ražošanas uzņēmumus, pakalpojumu sniedzējus, izglītības iestādes, – visus, kuri izmanto “Rīgas siltuma” pakalpojumus.

Tarifu veido vairākas pozīcijas: ražošanas izmaksas, kurās ietilpst siltuma ražošanai nepieciešamo energoresursu cena, izmaksas par siltuma piegādi patērētājam jeb pārvadi, siltuma sadales izmaksas, kā arī peļņas procents, kas paliek “Rīgas siltuma” rīcībā un ir dabiska uzņēmējdarbības daļa, jo jebkuram uzņēmuma ir jāattīstās, lai uzlabotu klientiem sniegtos pakalpojumus. Augot energoresursu cenām, infrastruktūras uzturēšanas izmaksām, investīcijām nākotnes projektos un darbaspēka izmaksām, kā arī ikdienā ienākot jaunām tehnoloģijām, likumsakarīgi palielinās arī siltumenerģijas tarifi. Katrai pašvaldībai šie tarifi ir atšķirīgi, ko nosaka gan izvēlētais apkures veids, gan citi faktori, piemēram, darbaspēka izmaksas.

“Salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām un valsts vidējo rādītāju Rīgas tarifi nav ne lieli, ne mazi. Tie ir lielāki nekā Ventspilī un Jelgavā, līdzīgi kā Rēzeknē vai Daugavpilī, bet mazāki nekā pilsētās, kur apkurei izmanto tikai gāzi. Salīdzinot siltumenerģijas tarifus un ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju reģionos, es teiktu, ka Rīgas tarifi ir visnotaļ atbilstoši. Tas, protams, nenozīmē, ka rīdzinieki negrib ietaupīt un maksāt mazāk,” stāsta “Bonava Latvija” Klientu servisa un garantijas nodaļas vadītājs Andris Vindels.

Viņš uzsver – kopīgais visiem ir tas, ka izmaksas par siltumu ievērojami atšķiras tiem, kuri dzīvo “+” klases energoefektivitātes ēkā ar minimāliem siltuma zudumiem, un, piemēram, padomjlaiku ēkas iemītniekiem, kur energoefektivitāte ir būtiski zemāka.

“Skaidrs, ka vecākās ēkās bez īpašiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem izmaksas par siltumu būs lielākas nekā jaunos, energoefektīvos projektos. Lai arī iegādes brīdī par dzīvokli jaunā projektā jāmaksā vairāk, nekā pērkot īpašumu otrreizējā tirgū, ilgtermiņā tas ir ekonomiski izdevīgāk, jo izmaksas par siltumenerģiju ir ievērojami zemākas. Tomēr arī vecāku ēku iedzīvotāji paši var diezgan daudz darīt, lai samazinātu siltuma zudumus un ietaupītu,” atgādina Andris Vindels.

Mājasdarbi pirms apkures sezonas jāizpilda gan visā ēkā, gan katrā dzīvoklī

Pirms jaunas apkures sezonas sākuma ir jāizpilda mājasdarbs un jāpārbauda gan katra dzīvokļa, gan ēkas kopējā gatavība siltuma pieslēgšanai.

“Ēkas siltummezglus pārbauda mājas pārvaldnieks sadarbībā ar “Rīgas siltumu”. Tas jādara savlaicīgi, lai situācijā, kad tiek konstatēti siltuma zudumi vai netiek nodrošināts pienācīgs siltums, vēl pirms apkures pieslēgšanas pietiktu laika nebūšanas novērst. Noteikti jāpārbauda, vai kārtīgi aizveras ēkas ārdurvis, logi, bēniņu lūkas, vai nav saplakusi bēniņu siltinājuma vate. Vecākām mājām par siltuma zudumu caur jumtu var liecināt lāsteku parādīšanās, savukārt uz logu un durvju problēmām norāda tas, ka kāpņutelpas logi noraso vai tajos zied leduspuķes. Noteikti jāpārbauda arī durvju aizvērēji kāpņutelpās – un iedzīvotājiem pašiem jāatceras durvis aiz sevis aizvērt! Tas palīdzēs gan novērot, vai ēkas konstrukcijā ir novērojams siltuma zudums, gan to mazināt. Savukārt dzīvokļu īpašniekiem, sākoties apkures sezonai, jāpārliecinās, ka visi radiatori strādā, kā nākas,” iesaka Andris Vindels.

Ja ar ēkas energoefektivitāti kopumā viss ir kārtībā, tomēr iedzīvotājiem šķiet, ka par siltumu sanāk pārmaksāt, iespējas samazināt izmaksas, nepazeminot komfortu, ir arī katra dzīvokļa īpašniekam individuāli. Piemēram, regulējamos radiatoros pagriezt siltumu par vienu iedaļu mazāk – fiziski to nevar just, toties patēriņa izmaksu ziņā ilgtermiņā gan.

“Jaunajos projektos regulēt siltumu ir vienkāršāk, jo radiatori ir aprīkoti ar regulējamām termogalvām, kuras, dzīvoklim sasilstot līdz noteiktai temperatūrai, atslēdz siltuma padevi un taupa siltumenerģiju. “Bonava” ēkās būtisks atbalsts gan gaisa kvalitātes nodrošināšanā, gan temperatūras regulēšanā ir ventilācija ar rekuperācijas sistēmu. Projektējot un ceļot ēkas, siltinām ne vien fasādes, bet arī pagrabus un jumtus, līdz ar to siltuma zudumi mūsu ēkās ir minimāli,” atklāj Andris Vindels.

Tomēr liela nozīme – arī visaugstākās energoefektivitātes klases jaunajos projektos – ir pašu iemītnieku paradumiem, uzsver “Bonava Latvija” eksperts. Piemēram, neatstāt logu vaļā uz visu dienu. Ēkās ar rekuperāciju promejot ventilāciju pārslēgt režīmā “ārpus mājas”, lai notiek tikai minimāla gaisa apmaiņa, un, atgriežoties mājās, to atkal ieslēgt normālā režīmā atbilstoši cilvēku skaitam dzīvoklī. Vēdināt telpas īsu brīdi, bet intensīvi, – nevis ilgstoši turot logu pavērtu vēdināšanas režīmā, bet uz pāris minūtēm atverot pilnībā. Nenobloķēt radiatorus ar mantām un aizkariem, lai sildās telpas, nevis logi. 

Ja ir nepieciešama ēkas renovācija un energoefektivitātes uzlabošana, noteikti ir vērts vērsties pēc palīdzības finanšu institūcijā “Altum”, kas piedāvā atbalsta programmas daudzdzīvokļu ēku renovācijai un energoefektivitātes uzlabošanai. Ne velti mēdz teikt – ragavas taisa vasarā. Arī ēku siltināšana ir jāveic vasarā, bet ziema un gaidāmā apkures sezona ir īstais brīdis, lai novērtētu siltuma zudumus ēkā, vienotos par veicamajiem darbiem un sagatavotu nepieciešamos dokumentus.