Eksperti: atlikt pirmā mājokļa iegādi pēc 40 gadu vecuma nozīmē uzņemties lielāku finansiālo slogu

Nereti no mājokļa pirkuma attur vienīgi nepamatotas bailes, bet eksperti iedrošina – cilvēks ar mājokli nesaaug, to dzīves laikā ir iespējams mainīt, pārdot un izīrēt, un bankas var būt uzticams partneris piemērotākā finanšu risinājuma meklējumos.

Jauna mājokļa iegāde ir nozīmīgs lēmums. Novērojumi liecina, ka daļa iedzīvotāju uzskata – labāk ir īrēt, mainot dzīvesvietu atbilstoši karjeras un personīgās dzīves pārmaiņām un tādējādi saglabājot zināmu dzīvesveida elastību. Tikmēr citi ir pārliecināti, ka pirkuma atlikšana nozīmē augstākas izmaksas nākotnē. Interese par kvalitatīviem, energoefektīviem mājokļiem pieaug, un var gadīties, ka nogaidītāji var palikt bez noskatītā īpašuma, jo šobrīd piedāvājums īsti netiek līdzi pieprasījumam. Arī banku skatījumā vēlāk saņemts aizdevums var ilgtermiņā izmaksāt dārgāk: pēc 35 gadu vecuma hipotekārā kredīta atmaksas termiņi kļūst īsāki, līdz ar to ikmēneša maksājumi – lielāki, bet valsts atbalsta programmas jaunajiem speciālistiem vairs nav pieejamas.

Diskusijā “Pēdējais brīdis pirmajam mājoklim – kad iegādāties savu īpašumu var būt par vēlu?” kopā ar žurnālistu Jāni Krēvicu piedalījās “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša, demogrāfe un Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa un Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Kā norāda “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša, tradicionāli Latvijā cilvēki parasti ir tiekušies pēc sava mājokļa un pērk “visam mūžam”. “Mēs esam savā ziņā unikālā situācijā: Latvijā vairāk nekā 90 % mājokļu pieder to iemītniekiem, un īrēšanas kultūra no paaudzes paaudzē nav iesakņojusies. Īrēt pārsvarā izvēlas gados jauni cilvēki, kuri vēlas būt fleksibli vai kuriem nav naudas pirmajai iemaksai. Tomēr vēlme ar laiku iegādāties savu mājokli nezūd. Lai arī īres tirgus aug, cilvēki grib, lai viņiem kaut kas pieder. Atšķirībā no tuvākajām kaimiņvalstīm Latvijā cilvēki nav gatavi nopirkt kaut ko mazu un vēlāk, mainoties ģimenes apstākļiem, mainīt mājvietu. Mēs drīzāk krājam ilgāk un paciešamies, bet pērkam uzreiz lielu, tā teikt, visam mūžam,” novērojumos dalās Kaspars Ekša.

Demogrāfe Zane Vārpiņa to skaidro ar mūsdienu dzīves ciklu: cilvēki daudz ilgāk mācās, ceļo, nostiprinās karjerā, daudz vēlāk izveido ģimeni. Ja vēl pirms 30 gadiem vidējais vecums, pirmoreiz slēdzot laulību, bija 23 gadi, tagad tie ir jau 33 gadi. “Dienvideiropā – Grieķijā, Itālijā, retāk Francijā – cilvēki dzīvo pie vecākiem pat līdz 40 gadiem, ģimeni veido reti un vēlu, savukārt Skandināvijā daudz agrāk par mums sāk no vecākiem neatkarīgu dzīvi. Latvija ir kaut kur pa vidu, tomēr patstāvīgas dzīves uzsākšanas vidējais vecums palielinās un līdz ar to arī pirmā mājokļa iegādes vidējais vecums,” saka Zane Vārpiņa.

To pašu novērojis arī Kaspars Ekša: viņš atklāj, ka “Bonava Latvija” pieredzē pircēju vidējais vecums pēdējo dažu gadu laikā palielinājies no 30 līdz 30–35 gadiem. Lielākoties mājokļus iegādājas jaunas ģimenes, uz kuru ērtībām arī tiek likts vislielākais uzsvars “Bonava Latvija” būvētajās ēkās, piemēram, piedāvājot ērtas bērnu ratiņu novietnes. Interese par dzīvokļa izmēru ir tieši saistīta ar pircēja rocību, taču arvien biežāk pircēji izvēlas mazākus, taču funkcionālus, pārdomātus un energoefektīvus dzīvokļus, nevis lielāku dzīvokļa platību.

 

Arī Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais secina, ka hipotekāro kredītu cilvēki visbiežāk uzņemas, veidojot ģimeni vai sasniedzot finansiālu neatkarību kā jaunie speciālisti – vidēji 26–35 gadu vecumā. “Tas gan nenozīmē, ka vēlāk nevar saņemt kredītu,” uzsver eksperts, “taču jo lielāks cilvēka vecums, jo vairāk nosacījumu rodas kredīta saņemšanai. Atskaites punkts ir pensionēšanās vecums, jo, aizejot pensijā, ienākumu līmenis strauji krītas, tāpēc cilvēkiem pēc 40 gadu sasniegšanas jārēķinās gan ar iespējami īsāku kredīta atmaksas termiņu, gan lielāku pirmo iemaksu. Pieņemot lēmumu par mājokļa iegādi ar hipotekārā kredīta atbalstu, jārēķinās, ka pēc 65 gadu vecuma kredīta atmaksa var būt liels finansiāls slogs.”

Tāpat Luminor eksperts atzīst, ka bankas, līdzīgi nekustamā īpašuma attīstītājiem, jūt arvien pieaugošu pieprasījumu pēc energoefektīviem un mūsdienīgiem mājokļiem, tomēr nereti pircējiem nākas izšķirties starp “gribu” un “varu”. Gados jaunāki cilvēki biežāk mēdz iegādāties lētākus dzīvokļus otrreizējā tirgū.

Pieaug arī privāto investoru interese par dzīvokļu iegādi jaunajos projektos kā ieguldījumu nākotnē, domājot par bērniem vai vecākiem. Šie dzīvokļi nereti tiek izīrēti tikai uz laiku, līdz īpašniekam tos pašam nepieciešams izmantot. “Bonava Latvija” pārstāvis atklāj, ka uzņēmuma klientu portfelī šādu privāto investoru ir ap 10 %. Savukārt bankas eksperts atgādina, ka saskaņā ar likumdošanu šādos darījumos jārēķinās ar vismaz 30 % pirmo iemaksu.

 

Rezumējot atbildi uz jautājumu, kad ir pēdējais brīdis iegādāties pirmo mājokli, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša uzsver: “Ir tāds sens teiciens: īstais brīdis bija pirms 10 gadiem, otrs piemērotākais laiks ir šodien. Mājoklis jāpērk tad, kad tas ir vajadzīgs. Taču es ieteiktu izvērtēt vēsturisko situāciju. Piemēram, 2018. gadā divistabu dzīvokli projektā “Dreilinga mājas” varēja iegādāties par 65 000–70 000 eiro, tomēr šobrīd vajadzīgi jau vairāk nekā 100 000 eiro. Šis ir tikai viens no daudzajiem gadījumiem, kur nekustamā īpašuma cena ir pieaugusi par aptuveni 50 % un prognozējams, ka tā turpinās palielināties. Es arī gribētu iedrošināt katru potenciālo pircēju nebaidīties vērsties savā bankā un pārrunāt piemērotākos risinājumus hipotekārā kredīta saņemšanai, – turklāt vēl pirms atrasts sapņu mājoklis, lai pēdējā brīdī nebūtu jāpiedzīvo nepatīkami pārsteigumi. Jāapzinās, ka, bērniem piedzimstot, izdevumi tikai palielināsies, tāpēc – no visiem aspektiem – atlikt pirmā mājokļa iegādi vēl ilgāk nebūtu saprātīgs lēmums.”

Pilnu diskusijas ierakstu var noskatīties šeit: https://fb.watch/CipWdmHXw5/