Pērn par 15% augusi mājokļu tirgus darījumu vērtība

“Pēc Colliers aplēsēm kopējā Rīgas un tuvās Pierīgas jauno un renovēto dzīvokļu projektu darījumu summa pirmreizējā tirgū pagājušogad sasniegusi gandrīz 300 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk kā 2020. gadā. Tāpat 2021. gadā pieaugusi aktivitāte renovēto projektu segmentā, kamēr tā palikusi pagājušā gada līmenī jaunuzbūvēto projektu segmentā. Šis daļēji skaidrojams ar Covid-19 iespaidā radušos jaunu dzīvokļu būvniecības aizkavējumu. Ņemot vērā lielo darījumu aktivitāti, dzīvokļu tirgū pašlaik vērojams viens no zemākajiem gatavo dzīvokļu piedāvājumiem pēdējo gadu laikā. Tā iespaidā vērojama lielāka interese par dzīvokļu iegādi jau ēkas būvniecības procesā,” stāsta Agija Vērdiņa, Colliers Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore.

Saskaņā ar Colliers datiem no tirgū pieejamā piedāvājuma, kas ir aptuveni 4300 dzīvokļu, tikai 1425 dzīvokļi pieejami pabeigtos projektos. Lielākā daļa (2880) ir būvniecības stadijā esoši dzīvokļi, kuri šobrīd tiek vidēji pārdoti par 127 000 eiro jeb 2120 eiro kvadrātmetrā, neieskaitot autostāvvietu un noliktavu.

Arī šogad par pērn lielāko jauno mājokļu attīstītāju Latvijā atzīta Bonava Latvija.  Kopumā Bonava Latvija pārdevusi 449 dzīvokļus jeb 18,5% no kopējā tirgus apjoma, tādējādi sasniedzot 44,1 miljonu eiro pārdošanas apjomu, kas veido aptuveni 15% no kopējā dzīvokļu pārdošanas tirgus apjoma. Otrajā vietā pēc pārdošanas ieņēmumiem ierindojas R. Evolution (55 darījumi, 21,7 miljoni eiro), bet trešajā – YIT (133 darījumi, 16 miljoni eiro). Savukārt par pērn populārākajiem projektiem atzīti attiecīgi Bonava Latvija attīstītās “Dreilinga mājas” un “Krasta kvartāls”, trešajā vietā ierindojoties AFI Europe projektam “Trebu Home”.

“Esam patiesi pagodināti, ka jau trešo gadu pēc kārtas Bonava Latvija atzīta par pērn lielāko jauno mājokļu attīstītāju Latvijā, vienlaikus saglabājot līderpozīcijas nekustamo īpašumu attīstītāju dzīvojamo namu segmentā. Tas liecina, ka iedzīvotāji patiesi novērtē mūsu radīto projektu priekšrocības – funkcionalitātes, kvalitātes un cenas attiecību. Lai gan aizvadītais gads bijis dažādiem izaicinājumiem bagāts, kopumā vērtējam to pozitīvi. Pilnībā pabeigta divu projektu – “Fjordi” un “Pagalms 2.0” -būvniecība. Tāpat ekspluatācijā nodotas četras daudzdzīvokļu ēkas dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas”, kā arī trešā deviņu stāvu dzīvojamā ēka projektā “Krasta kvartāls”. Uzsākti arī jauni projekti, piemēram, jauna dzīvojamo ēku projekta būvniecība Teikā, bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā. Redzam, ka pārdoto mājokļu apjoms par spīti pandēmijas radītajiem satricinājumiem ir audzis, un pieprasījums pēc jauniem mājokļiem joprojām saglabājas augsts,” norāda Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Kā spilgtākos pērnā gada Bonava Latvija projektus Mareks Kļaviņš atzīst “Dreilinga mājas”, “Krasta kvartālu”, “Fjordus” un “Vertikāles”, norādot, ka iedzīvotāji arvien vairāk novērtē šo rajonu priekšrocības un priekšroku dod ilgtspējīgiem, energoefektīviem, funkcionāliem un ērtiem mājokļiem. Tāpat jauna mājokļa meklētāju vidū ļoti pieprasīts ir arī šobrīd būvniecības stadijā esošais projekts Teikā, Ropažu ielā 16. Uzņēmums 2022. gadā plāno aktīvi turpināt darbu pie esošajiem projektiem, kā arī uzsākt vairākus jaunus projektus Ķengaragā, Ziepniekkalnā un Mežciemā.

Lai arī pērn mājokļu cenas augušas par 10-20%, joprojām novērots augsts pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, un nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju tos pārdot. Kā viens no pozitīvajiem aspektiem tiek minēts pircējiem operatīvi pieejamais banku finansējums un Altum apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, kā arī pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko gribas gudri ieguldīt – iegādājoties nekustamo īpašumu.

Saskaņā ar Luminor bankas datiem ap 20% no visiem mājokļu kredītiem tiek izsniegti īpašumu iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas, kas skaidrojams ar piedāvājuma samazināšanos galvaspilsētā un tās apkārtnē, kā arī mazākām īpašumu cenām reģionos. Vidējais hipotekārā kredīta ņēmējs ir vecumā no 30 līdz 36 gadiem ar ienākumiem uz mājsaimniecību ap 2000 eiro. Vidējā iegādātā īpašuma summa ir 100 000 eiro.

“Visā Baltijā ir pieaudzis nekustamā īpašuma darījumu skaits, un joprojām ir novērojama liela iedzīvotāju interese par nekustamā īpašuma iegādi. Savukārt mājokļu kreditēšanas tirgus Latvijā pēdējā gada laikā ir pieaudzis vairāk nekā uz pusi, ko veicinājis ne tikai darījumu skaits, bet arī apmērs. Prognozējams, ka arī šogad kreditēšanas apjomi turpinās augt. Kā liecina Luminor dati, lielākā iedzīvotāju interese ir par mājokļiem jaunajos projektos un padomju laika sērijveida dzīvokļu iegādi.  Ņemot vērā lielo pieprasījumu, piedāvājums mājokļu tirgū šobrīd ir nepietiekošs, un tas veicina arī mājokļu cenu kāpumu, vienlaikus pieaug arī būvniecības izmaksas. Mājokļu cenu kāpums nav vērojams tikai Baltijā, bet arī Eiropā, tajā pašā laikā īpašumu cenas Latvijā šobrīd vēl nav sasniegušas kaimiņvalstu Igaunijas, Lietuvas vai citu Eiropas valstu cenas, tāpēc, visticamāk, tās turpinās kāpt,” norāda Kaspars Lukačovs, Luminor bankas kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Vērtējot 2022. gadu mājokļu pieejamības kontekstā, jomas profesionāļi norāda, ka arī šis gads solās būt izaicinošs: būvniecības un enerģijas resursu izmaksu pieauguma rezultātā pieaug dzīvokļu cenas, bet inflācija solās “apēst” arī algu pieaugumu, kas pērnā gada trešajā ceturksnī pret 2020. gada trešo ceturksni nozarēs, ko nav būtiski ietekmējusi pandēmija, bijusi pat 10%. Vienlaikus mājokļu pašizmaksu ietekmēs arī klimata jautājumi, kā rezultātā pašizmaksa jaunajiem mājokļiem tikai pieaugs, jo arī normatīvo aktu līmenī pieaugušas ilgtspējas un energoefektivitātes prasības. Tai pat laikā vērojams, ka sabiedrība pirktspēju nav zaudējusi, un arī banku analītiķi norāda, ka straujš Euribor likmes pieaugums tuvākajos gados nav gaidāms, tātad arī kreditēšanas procentu likmes saglabāsies aptuveni šī brīža līmenī. Tāpēc kopumā paredzams, ka nekustamo īpašumu cenas celsies tikai tādā apmērā, kādā pieaugs būvniecības izmaksas un piedāvājuma pieprasījuma attiecības.