Māju sajūta – vairāk nekā četras sienas
“Es meklēju ne tik daudz konkrētu celtni ar noteiktu stāvu vai istabu skaitu, bet drīzāk sajūtu, kas pārņem, atrodoties telpā vai uz zemes gabala, vai atverot durvis. Īstajās mājās cilvēkam jājūtas tā, it kā šī vieta viņu apskautu, sniedzot drošību, brīvību, pārliecību, ka esi pieņemts, saprasts, savējais, dzīvs un patiess. Mājas – tā esmu es, tikai izteikta arhitektūras un dizaina valodā,” ir pārliecināta Sindija Vilde, kura šobrīd meklē mājas sev un pašiem dārgākajiem – dēlam un uzticamajam draugam sunim. Uz sarunu par māju sajūtu viņa aicinājusi sabiedrībā pazīstamas personības, mēģinot noskaidrot, kur un kāpēc cilvēki jūtas kā mājās, kas nepieciešams, lai mājas būtu patiešām mājīgas, un vai laika gaitā izpratne par māju sajūtu mainās.
Kristīne Virsnīte: man mājas nozīmē cilvēkus
Atbildot uz jautājumu par māju sajūtu, Kristīne Virsnīte atzīst, ka mājas var būt jebkur, ja blakus ir īstie cilvēki. “Es neilgojos pēc vietas, pēc konkrētiem mūriem, pēc konkrētām istabām, es ilgojos pēc cilvēkiem. Teltī gluži es dzīvot negribētu, bet, ja dzīve mani uz to izaicinātu, tad jau varētu. Lai gan man arī pēdējā laikā ir spēcīga saikne ar manām bērnības mājām, manu vecāku mājām,” stāsta Kristīne. Viņas ģimenei mājas ir vieta gan atpūtai, gan darbam. Kristīnes mājā noteikti jābūt gultai: “Mēs esam ģimene, kas dzīvo gultā. Visa dzīve notiek gultā – ģimenes sarunas, filmu skatīšanās. Vēl ir vajadzīgi milzīgi logi, mums patīk gaisma. Tikai nesen pielikām aizkarus, pirms tam nemaz negribējās. Un kāds foršs paklājs, uz kura atgulties, jo man ļoti patīk sēdēt uz grīdas.”
Dagmāra Legante: gribētu lielu, džungļainu dārzu
Līdz šim Dagmāras vismīļākās mājas ir bijušas tās, kurās viņa uzauga. “Mums bija dārzs, vistiņas, omīte un opītis, suņi, tādi lauki Rīgā,” atceras Dagmāra. Viņa gan atzīst, ka arī tagadējās mājas, kur viņa dzīvo kopā ar ģimeni, ir ne mazāk svarīgas, jo, kur ir ģimene, tur arī mājas.
Mājas vidē Dagmāra visvairāk novērtē plašumu un iespēju pabūt neredzamam un pašam ar sevi. Ja varētu izvēlēties sapņu māju, Dagmāra lielu nozīmi piešķirtu tās atrašanās vietai: “Es gribētu tādu lielu, džungļainu dārzu ar aizaugušiem vīteņiem, strūklaciņu, vecu, bet tīru baseinu. Lai katram ir sava istaba, liela viesistaba, kur visiem sanākt kopā, terase – vēlams, ar skatu. Ja ir īstā vieta, visu pārējo var izdomāt.”
Kristīne Garklāva: mierpilna vieta, kur reizēm ielaist skaļumu
Kristīnes Garklāvas māju sajūtas priekšnoteikumi ir cilvēki, kas mājas veido, krāsas, materiāli un dabas tuvums. “Mana krāsa ir latviešu pelēkais. Balts, metāls, koks. Koka grīda, man šķiet, ir forša. Tāda ozolkoka, trešās šķiras, nodilusi. Ozolkoka grīda var būt pareiza, bet es gribu to, kas tieši ir tāda nepareiza, īsta. Vēl man arī ir sapņu virtuve ar lielu galdu,” atklāj Kristīne. Viņa atzīst: īstā vieta mājām ir Latvijā, kaut kur mežā vai pakalnā, ieslēpta kokos, ar čalojošu upīti tuvumā – mierpilna vieta, kur skaļumu var ielaist tad, kad pašai tā gribas.
Aija Vītoliņa: māju sajūta nav īsti izskaidrojama
“Jaunībā, protams, nedomāju, ka man kādreiz gribēsies savu māju ārpus Rīgas ar dārzu, es gribēju dzīvot tikai Rīgas centrā. Bet tas mainās. Toties vannasistaba, gulta un cepeškrāsns ir tas, kas man mājās vajadzīgs neatkarīgi no atrašanās vietas,” saka Aija Vītoliņa. Viņa atzīst, ka ir lietas, kas mainās, un ir svarīgi māju sajūtas elementi, kas savu nozīmi nezaudē, tomēr lielākoties māju sajūtu rada ģimeniskums, gaisma, siltums, cilvēki, tikšanās un ēdiens: “Tam pat nav skaidrojuma, tas ir viss kopums, kas mājīgumu rada. Ieejot aukstā istabā, tu nejutīsies mājīgi, bet tad tu iekur uguni, iededzini sveci, un gaisotne pilnīgi mainās.”
Kādas ir citu Latvijā populāru personību sapņu mājas, cik veiksmīgi izdevies šos sapņus piepildīt un kāda pieredze gūta, iegādājoties un iekārtojot savas mājas, uzziniet Sindijas Vildes sarunu ciklā “Māju sajūtu meklējot”, kas sadarbībā ar “Bonava Latvija” ik ceturtdienas vakaru vērojams Sindijas Instagram profilā @sindijawindequus .